Bakalaura darba “Nekustamā īpašuma tirgus attīstības perspektīva Vidzemē” mērķis ir pētīt un analizēt Vidzemes nekustamā īpašuma tirgu un uz nekustamā īpašuma tirgus un to ietekmējošo faktoru analīzes pamata veikt vispusīgu Vidzemes nekustamo īpašumu tirgus attīstības vērtējumu un prognozēt tā attīstības perspektīvu.
Bakalaura darbs ietver 3 nodaļas, kas izveidotas, lai nodrošinātu secīgu un loģisku informācijas izklāstu noteiktā mērķa sasniegšanai.
Darba struktūra veidota sekojoši:
Pirmā nodaļa „Nekustamā īpašuma tirgus būtība un pētīšanas metodes” sniedz vispārēju informāciju par nekustamā īpašuma tirgus izveidošanos Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, izskaidro nekustamā īpašuma tirgus jēdzienus, atklāj cenas veidošanās mehānismu, izskaidro tirgus ciklus un ar tiem saistītos procesus, kā arī paskaidro nekustamā īpašuma tirgus pētīšanas un analīzes metodiku.
Otrajā nodaļā “Nekustamā īpašuma tirgus analīze” tiek analizēta tirgus attīstība. Analīzei, kā vislabāk un uzskatamāk tirgus attīstību raksturojošie, ir izvēlēti dzīvokļu, privātmāju un zemes tirgus.
Otrās nodaļas otrajā apakšnodaļā apskatīts nekustamā īpašuma tirgus Baltijas valstīs – Igaunijas Republikā un Lietuvas Republikā, lai varētu salīdzināt ar līdzīgiem procesiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, jo process notika vienlaicīgi visās trijās valstīs.
Trešajā apakšnodaļā analizēti nekustamā īpašuma tirgu ietekmējošie faktori. Apakšnodaļas sākumā paskaidrots teorētiskais pamatojums tirgu ietekmējošo faktoru analīzei – autors izvēlējies Herring-Watcher modeli, lai uzskatāmi parādītu un analizētu nekustamā īpašuma tirgu ietekmējošos faktorus.
Trešajā nodaļā “Tirgus attīstības perspektīva un prognozes” ir parādīta iespējamā tirgus attīstība nākotnē. Autora prognožu pamatojums balstās uz vispāratzītu nekustamā īpašuma ekspertu un speciālistu viedokli par tirgus situāciju Latvijā, par tā turpmāko attīstību.
Secinājumos un priekšlikumos sniegtas nekustamā īpašuma tirgus attīstības analīzes un to ietekmējošo faktoru ietekmē radušās svarīgākās atziņas un ieteikumi.
Laika posmā no 1991.gada līdz 2006.gadam Latvijas valsts ekonomika ir mainījusies no totalitāras valsts pārvaldes sistēmas ar centralizēti plānotu tautas saimniecību uz demokrātisku pārvaldi un tirgus ekonomiku. Pēc neatkarības atgūšanas valstī sākās sabiedriskās iekārtas un ekonomikas pārkārtošana atbilstoši demokrātiskas valsts jēdzienam un principiem un nekustamā īpašuma tirgus uzsāka savu darbību.
Process sākās ar dzīvojamo māju privatizāciju, zemes privatizāciju, īpašumu atdošanu mantiniekiem un citām darbībām. Tas viss mainīja sabiedrības locekļu domāšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu. Mūsu bijušās (padomju) sabiedrības izpratnē nekustamais īpašums neko nenozīmēja, jo tā mums vienkārši nebija. Līdz Latvijas neatkarības atjaunošanai Latvijā gandrīz viss nekustamais īpašums piederēja valstij vai pašvaldībām.
Šobrīd valstī ir dažādas īpašuma formas - pašvaldības īpašums, valsts īpašums, privātais īpašums, kura īpatsvars ir pieaudzis, denacionalizējot namus, privatizējot par sertifikātiem bijušos pašvaldības namus, iegūstot īpašumu par pajām, līdz galam privatizējot padomju laika kooperatīvās mājas.[7,3]…
