Ievads
„ Bērni …tie mēs paši.
Mūsu gara bagātība vai mūsu gara nabadzība.
Mūsu pārveidotās sejas un mūsu pārveidotā ticība.
...Nav citas ieiešanas nākotnē, kā caur bērniem.”
(Z. Skujiņš)
Grūtā ekonomiskā un politiskā situācija valstī, garīgo un morālo vērtību sabrukums, vecā skata uz dzīvi sabrukums, kā arī nākotnes nedrošība ir novedusi pie dažādu sociālo grupu cilvēku dezorientācijas apkārtējā pasaulē un pie iekšējiem indivīdu konfliktiem. Tas ir spilgti izteikts ne tikai pieaugušo cilvēku vidū, bet ietekmē arī jauno paaudzi.
Pārkāpumus un negatīvas sociālās novirzes nepilngadīgo uzvedībā jāuzskata par noziedzību. Noziedzības un negatīvas sociālās novirzes (nepilngadīgo alkoholisms, narkomānija, toksikomānija, prostitūcija, klaidonība, bezuzraudzība, bezpajumtniecība, utml.) ir savstarpēji saistītas un tām ir kopīgas determinantes. Šī iemesla dēļ daudzi zinātnieki norāda, ka cīņai pret noziedzību ir jāsākas ar negatīvo noviržu un nelielu pārkāpumu savlaicīgu novēršanu. Noziedzības apkarošanas gadsimtu ilgā vēsture ir saistīta ar veidu un līdzekļu meklēšanu, kuri varētu novērst šo sociālo ļaunumu.
Likuma pārkāpumi ir uzskatāmi par likumpārkāpēja dvēseles slimību un arī valsts slimību. Tieši valstij kā likumdevējam ir jāapstiprina likumi, lai brīdinātu tās personas, kas var pārvērsties par noziedznieku. Ideja par likumpārkāpumu un citu nodarījumu novēršanas nepieciešamību pusaudžu vecumā radusies dziļā senatnē, taču tā ir aktuāla arī mūsdienās.
Nepilngadīgie (pārsvarā pusaudži no 14 līdz 18 gadiem) – ir demogrāfiska, sociāli psiholoģiska sabiedrības daļa, kas raksturojama ar intensīvu sociālo, psiholoģisko un fizioloģisko attīstību, vecumposma un sabiedrisko attiecību raksturu. Tādēļ tiesību pārkāpumu profilakse nepilngadīgo vidū, no vienas puses, ir kopējas kriminalitātes novēršanas sistēmas svarīga sastāvdaļa, bet, no otras puses, jaunās paaudzes audzināšanas darba neatņemama sastāvdaļa mūsdienu specifiskajos apstākļos, kurā lielu ieguldījumu var dot tieši sociālais pedagogs.
Noziegumu profilakse pusaudžu vidē ir organizēts process, kurā ir skaidri noformulēts mērķis - nepieļaut jaunā cilvēka konfliktu ar likumu, noteikt uzdevumus un atrast līdzekļus sabiedrisko problēmu risināšanai kopumā, un, konkrēti – nepilngadīgo likumpārkāpumu sfērā. Līdz ar to tika izvēlēta bakalaura darba tēma: „Nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakse sociālpedagoģiskajā darbā”.
Pētījuma objekts: sociāli pedagoģiskās darbības process.
Pētījuma priekšmets: nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakse.
Pētījuma mērķis: izpētīt sociāli pedagoģiskās darbības iespējas nepilngadīgo likumpārkāpumu profilaksē.
Pētījuma hipotēze: sociāli pedagoģiskā darbība nepilngadīgo likumpārkāpumu profilaksē būs sekmīgāka, ja tiks ievēroti šādi nosacījumi:
- tiks izzināti nepilngadīgo likumpārkāpēju likumpārkāpumu motīvi;
- tiks izstrādāts un realizēts sociālpedagoģiskā darba profilakses modelis.
Pētījuma uzdevumi:
1. Analizēt sociālpēdagogisko literatūru par nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.
2. Izstrādāt anketas izianalizēt pusaudžu viedokļus.
3. Izstrādāt sociālpēdagogiskās darbības models.
Pētījuma metodes:
1. Teorētiskās:
- literatūras analīze.
2. Empīriskās:
- anketēšana,
- praktiskā darbība.
Pētījuma bāze:
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas nepilngadīgie likumpārkāpēji.
Likumpārkāpēju vecums: 14 līdz 18 gadi.
Respondentu skaits: 58 (35 zēni, 23 meitenes)
Darba praktiskā vērtība: teorētiskajā daļā izanalizēta literatūra par nepilngadīgo likumpārkāpumu problēmu sociālajā pedagoģijā, sociālo tiesību aizsardzību kā likumpārkāpumu profilakses mehānismu un nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakses sociāli pedagoģiskajiem aspektiem, balstoties uz G. G. Bočkarjova, N. K. Krupskajas, A. S. Makarenko, Z. Rudņickas u.c. autoru darbiem Praktiskajos pētījumos ar anketu un praktiskās darbības palīdzību ir noskaidroti 58 pusaudžu viedokļi par nepilngadīgo likumpārkāpumiem un to mazināšanu.
Pētījuma rezultātus var izmantot sociālpedagoģiskajā darbā.
…
