Ievads
Ļoti bieži gan ieslodzītajam, gan cietuma administrācijai Latvijā nav ne mazāko šaubu par to, ka pēc atbrīvošanas no cietuma persona izdarīs jaunu noziegumu un atgriezīs cietumā. Praktiski tas nozīmē, ka kriminālsoda mērķi nav sasniegti. Diemžēl iemesli netiek analizēti, bet recidīvā noziedzība tiek skaidrota nevis kā “brāķis” ieslodzījuma vietu darbā, bet kā “nelabojamo” noziedznieku personības problēma. Latvijā pat netiek apkopota informācija par noziedzīgu nodarījumu recidīvu, tomēr ir pamats uzskatīt, ka tā līmenis ir augsts. Atbilstoši oficiālajiem datiem 2004.gadā 30% notiesāto agrāk ir bijuši krimināli sodīti. Tomēr šajos aprēķinos netiek ņemti vērā gadījumi, kad personas sodāmība ir dzēsta. Piemēram, Krimināllikums paredz, ka par nesodītiem atzīstami cilvēki, kas nav izdarījuši jaunus noziedzīgus nodarījumus nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā, nav pārkāpuši krimināllikumā noteiktos aizliegumus viena gada laikā, kopš ir izciests naudas sods un piespiedu darbs, un dažos citos gadījumos. Andrejs Judins analizējot tiesas spriedumus, redzēja, ka vairākums notiesāto jau agrāk bijuši krimināli sodīti, un bija acīmredzams, ka faktiskais noziedzīgo nodarījumu recidīvs ir daudz lielāks par oficiāli atzīto, bet pat aptuvens tā rādītājs nevienam nav zināms.
Pastāv pārliecinoši argumenti, ka ieslodzījums palielina iespējas pēc atkārtotās noziedzības. Veiktajā UNICEF pētījumā par „Jauniešiem mainīgajā sabiedrībā” tika aptaujāti vairāki nepilngadīgie noziedznieki no visām Eiropas valstīm. Nepilngadīgais ieslodzītais, kurus aptaujāja pētījuma gaitā ar fokusgrupas metodes palīdzību, apgalvoja, ka „cietums viņus izmainīja, bet uz negatīvo pusi”. Patiešām rodas pamats visām bažām par audzināšanas iestāžu ietekmi uz nepilngadīgajiem noziedzniekiem un viņu iespējām resocializēties.
Bakalaura darba mērķis ir analizēt nepilngadīgo noziedznieku resocializācijas iespējas Cēsu audzināšanas iestādē.
Bakalaura darba hipotēze ir nepilngadīgo noziedznieku resocializācijas iespējas ietekmē recidīvās noziedzības līmeni.
Darba uzdevumi:
1) Apzināt rezocializācijas būtību un saturu;
2) Bakalaura darba gaitā parādīt ieslodzīto skaitu un tā mainības dinamiku, nepilngadīgo ieslodzīto tiesībām un pienākumiem, to praktisko izmantošanu un izpildi;
3) izpētīt recocializācijas iespējas Cēsu audzināšanas iestādē. Izpētīt un izanalizēt:
ieslodzīto iespējas saņemt medicīnisko palīdzību, garīgo aprūpi, apmeklēt psihologa konsultācijas, skolas nodarbības, nodarboties ar sportu utt;
ieslodzīto personu brīvā laika strukturēšanu, dienas kārtību, ieslodzīto nodarbošanos;
koplietošanas telpas un dzīvojamās telpas, ēdināšana un pārtika, personīgā higiēna, apģērbs un gultas veļa.
Metodes: 1) Aptaujas
2)statistiskā datu analīze.
3) literatūras un specializēto avotu analīze.
Soda efektivitāti apliecina tas, vai bijušais notiesātais ir spējīgs atgriezties sabiedrībā un dzīvot brīvībā, neizdarot jaunus noziegumus, jo izolācija no sabiedrības nav vienīgais kriminālsoda mērķis – sodam vajadzētu arī audzināt. Sevišķi svarīgi tas ir gadījumos, kad cietumsodu izcieš nepilngadīgie.
…
