Novadpētniecības darbs Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās

Novadpētniecība ir viens no svarīgākajiem bibliotēku darba virzieniem. Tāpēc ir svarīgi apzināt, kā novadpētniecības darbs norit ne tikai Latvijā, bet arī kādā no ārzemju bibliotēku tīkliem.
Pētījuma temats ir “Novadpētniecības darbs Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās”. Kursā “Novadpētniecības teorija” bija iespēja vairāk ielūkoties un iepazīties ar Latvijas bibliotēku novadpētniecības darbu.
Lai veidotos priekšstats par to, kā novadpētniecība noris citās valstīs, ir svarīgi apzināt novadpētniecības darba tradīcijas ārzemju bibliotēkās, konkrētāk - Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes publiskajās bibliotēkās (īsuma labad darbā lietots apzīmējums – Lielbritānija; to plaši lieto arī publikācijās, plašsaziņas līdzekļos un ikdienā). Tā ir viena no attīstītākajām valstīm pasaulē ar bagātām kultūras tradīcijām, arī – labi attīstītu un interesantu novadpētniecības darbu.
Temata aktualitāte. Lielbritānija ir viena no valstīm, kura aktīvi uzsver savas valsts identitāti. Bibliotekāri un novadpētnieki Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās aktīvi iesaistās novadpētniecības kolekciju izveidē, kas ir visa darba pamatā.
Novadpētniecības darbs Lielbritānijā aizsākās jau 15.gadsimtā, kad baznīcas un klosteri sāka apzināt un apkopot datus par iedzīvotājiem, tas turpinās joprojām – gan materiālu apzināšanā, vākšanā, apkopošanā, saglabāšanā, gan izmantošanā.
Lielbritānijas novadi (grāfistes un apgabali) tiek pārstāvēti ar tām publiskajām bibliotēkām, par kurām ir atrodama detalizētāka informācija par veikto novadpētniecības darbu, un kurām ir izveidotas savas mājas lapas.
Problēmsituācija un pētījuma problēma. Interese par novadpētniecību pieaug arvien vairāk un vairāk, jo cilvēki apzinās, cik svarīgi ir iepazīt novada vēsturi un novadniekus.
Ārvalstu bibliotēku novadpētniecības darba pieredzes apzināšana ir nepieciešama, lai rastos priekšstats par to, kas notiek pasaulē, lai labāk novērtētu mūsu bibliotēku darbību novadpētniecības jomā, bet rodas problēma – nav plašāku apkopojošu darbu par novadpētniecības darbu ārzemēs, arī - Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās. Lai ar to iepazītos, ir jāaplūko Lielbritānijas publisko bibliotēku mājas lapas, taču daudzām bibliotēkām mājas lapas nav izveidotas. Tādēļ nav iespējams dot pilnīgu un aptverošu kopainu, jo jābalstās tikai uz bibliotēku darbību, kas savu veikumu novadpētniecības jomā ir atspoguļojošas pašu izveidotajās mājas lapās. Taču arī šādā apjomā izpētītā Lielbritānijas publisko bibliotēku darba pieredze ir interesanta un pārdomas rosinoša.
Teorētiskā bāze. Publikācijas no periodiskajiem izdevumiem, piemēram, “Library Review”, “Librarian Career Development” un M. Dewe sējumi „Local studies collections”, „Local studies collection management”.
Empīriskā bāze. Lielbritānijas publisko bibliotēku mājas lapas.
Koncepcija. Novadpētniecība ir viens no bibliotēku darba pamatvirzieniem. Lielbritānijas novadpētnieki un bibliotekāri daudz paveikuši, lai izveidotu plašas un vērtīgas novadpētniecības kolekcijas, kas ļauj vispusīgi pētīt savu novadu un novadpētniekus, iepazīties ar Lielbritānijas bagāto un interesanto vēsturi un kultūru.
Izpētes pakāpe, novitāte. Darba izstrādes gaitā netika atrasti pētījumi par publisko bibliotēku novadpētniecības darbu Lielbritānijā. Izpētītajās Lielbritānijas publisko bibliotēku mājas lapās ir ievietoti tikai nelieli apskati par novadpētniecības darbu konkrētajās bibliotēkās.
Bakalaura darbā pirmo reizi apkopotā veidā plašāk aplūkoti novadpētniecības darba aizsākumi un mūsdienu situācija Lielbritānijā, kas ļauj ikvienam interesentam iepazīties ar paveikto, apgūt pieredzi.
Pētījuma objekts. Novadpētniecība Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās.
Pētījuma priekšmets. Lielbritānijas publisko bibliotēku novadpētniecības kolekciju veidošana.
Pētījuma mērķis. Noskaidrot Lielbritānijas publisko bibliotēku veikumu novadpētniecības jomā, lai rastos priekšstats par novadpētniecības darbu Lielbritānijā.
Pētījuma uzdevumi. Teorētiskās un metodiskās literatūras noskaidrošana un studēšana, Lielbritānijas publisko bibliotēku mājas lapu, citu iespiesto un elektronisko resursu apzināšana un izpēte par Lielbritānijas publisko bibliotēku novadpētniecības darba attīstību kopumā un tās administratīvajās iedaļās – Anglijā, Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā, kā arī veikumu ģenealoģijā un mutvārdu vēsturē.
Hipotēze. Lielbritānijas publisko bibliotēku novadpētniecības darbs ir viens no svarīgākajiem bibliotēku darba virzieniem. Plašu un vērtīgu novadpētniecības kolekciju izveide ir nepieciešama, lai iepazītu Lielbritānijas bagāto un interesanto vēsturi un kultūru.
Pētniecības metodes. Dokumentu apkopošana, dokumentu analīze.
Praktiskie rezultāti. Pētījums ir kā daļa no ārzemju, konkrētāk, Lielbritānijas, publisko bibliotēku novadpētniecības darba apkopojuma un izvērtējuma; tas var noderēt Latvijas bibliotēku darbiniekiem, bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes studentiem un citiem interesentiem šīs valsts novadpētniecības darba iepazīšanā.
Pētījuma struktūra. Darbs ir veidots no 4 daļām: īss pārskats par publisko bibliotēku darbu Lielbritānijā - kas tiek piedāvāts lietotājiem, cik attīstīts ir publisko bibliotēku tīkls Lielbritānijā; ieskats novadpētniecības darba attīstībā Lielbritānijā - novadpētniecības darba aizsākumi, novadpētniecības asociācijas un grupas, kā arī novadpētniecības darba atspoguļojums seriālizdevumos; atsevišķu Lielbritānijas administratīvo vienību (Anglijas, Skotijas, Velsas, Ziemeļīrijas) publisko bibliotēku novadpētniecības darbs un ieskats Lielbritānijas ģenealoģijas un mutvārdu vēstures darbā (par šiem jautājumiem tiek pieminēts arī nedaudz iepriekšējās nodaļās, bet 4. nodaļā informācija ir daudz detalizētāka par ģenealoģiju un mutvārdu vēsturi, neietverot minēto no iepriekšējām nodaļām).
Lielbritānijā, kā jau industriāli attīstītā valstī, ir bagāta bibliotēku kultūra. Stabils un attīstīts bibliotēku tīkls ir kā viena no vizītkartēm konkrētās valsts tēla veidošanā citu valstu vidū.
Publiskajām bibliotēkām ne tikai Lielbritānijā, bet arī citās pasaules valstīs, kā jebkurai iestādei un organizācijai ir jāveic dažādi uzdevumi, lai tiktu veicināta konkrētās iestādes attīstība. Galvenie publisko bibliotēku uzdevumi:
piedāvāt brīvu un vienlīdzīgu iespēju piekļūt augstas kvalitātes informācijai;
nodrošināt vietējās sabiedrības vajadzībām atbilstošus informācijas pakalpojumus;
nodrošināt optimālu pieeju zināšanām, kuras sniedz virtuālais bibliotēku tīkls. Publiskās bibliotēkas sniedz atbalstu visiem, kas apgūst visu līmeņu izglītību;
palīdzēt lietotājiem kultūras mantojuma, literatūras un lasīšanas iemaņu apguves jomā.
Lai gan mūsdienās publisko bibliotēku tīkls Lielbritānijā ir attīstīts, to uzplaukums Lielbritānijā aizsākās tikai XX gs. 90. gadu sākumā, kad valdība nolēma iedziļināties un pievērst lielāku uzmanību nolaistajai publisko bibliotēku sistēmai. Aplūkojot publisko bibliotēku iesniegtos pārskatus, atklājās, ka situācija bibliotēkās ir bijusi nepatīkama:
lietotāju skaits saruka;
piedāvātie izdevumi bieži neatbilda lasītāju vēlmēm;
bibliotēku darba laiki bieži vien bija nepieņemami bibliotēkas lietotājiem (bija bibliotēkas, kas pieejamas lietotājiem tikai desmit līdz divpadsmit stundas nedēļā).
Tādējādi XX gs. 90. gadu vidū tika pieņemti noteikumi, pēc kuriem jāvadās ikvienai publiskajai bibliotēkai, lai tā varētu pilnvērtīgi funkcionēt:
publiskajām bibliotēkām jābūt pieejamām ikvienam lietotājam, lai netiktu veicināta diskriminācija;
esošajiem bibliotekāriem jāpiesaista izglītoti speciālisti darbam bibliotēkās, jo jauniegūtās zināšanas ir tās, kas spēs celt bibliotēku izaugsmi un spēju saglabāt savu nozīmīgumu sabiedrības vidū;
publiskajām bibliotēkām jāattīsta ciešāka sadarbība ar citām bibliotēkām ne tikai Lielbritānijā, bet arī ārpus tās, tādā veidā veicinot pieredzes apmaiņu un jaunu ideju ieviešanu savu bibliotēku praksē;
bibliotekāriem jāizvērtē bibliotēkā pieejamo materiālu klāsts atbilstoši lietotāju vēlmēm (galvenās lietotāju grupas publiskajās bibliotēkās ir bērni, jaunieši vecumā no 17-24 gadiem, kā arī vecie ļaudis);
bibliotekāriem jāuztur bibliotēkas telpas labā kārtībā, lai ikvienam būtu tajās ne tikai patīkami uzturēties, bet arī atgriezties atkal un atkal;
organizēt dažādus pasākumus, kas veicina lietotājos interesi par bibliotēkas darbu un tajā esošajiem izdevumiem (piemēram, jaunāko grāmatu izstādes, dzejas vakarus un pasākumus bērniem) (11).
Viens no svarīgākajiem publisko bibliotēku pakalpojumiem ir lasītāju apkalpošana, tādēļ 1991.gadā tika pieņemts “Likums par pakalpojumiem Lielbritānijas publiskajās bibliotēkās”, kurš noteica, ka grāmatu izsniegšanai un informatīvai apkalpošanai jābūt bez maksas, taču par pārējiem pakalpojumiem bibliotēkas pašas var noteikt maksu, piemēram, kopēšanu.
1991.gadā pieņemtais pakalpojumu likums darbojas katrā no publiskajām bibliotēkām Lielbritānijā joprojām. Sniegtie pakalpojumi lietotājiem ir dažādi, galvenie no tiem ir:
grāmatu izsniegšana;
citu materiālu izsniegšana (piemēram, kartes);
informatīvā apkalpošana (piemēram, konsultācijas);
skolu bibliotēku apkalpošana (daudzām publiskajām bibliotēkām ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar skolu bibliotēkām. Publiskās bibliotēkas piegādā dažādus materiālus skolu bibliotēkām, kuri nav pieejami tajās, piemēram, vietējās pašvaldības vēlēšanu reģistrus, kuri var noderēt politikas zinātnes apguvē);
cilvēkus, kuri nespēj pārvietoties veselības problēmu dēļ, bibliotekāri apkalpo mājās – sazvanoties cilvēki izklāsta savas vēlmes, un bibliotekāri palīdz tās realizēt, aiznesot vēlamo literatūru uz mājām;
novadpētniecības kolekciju izveidošana – katras kopienas vietējā vēsture kļuvusi par pieaugošas intereses objektu sabiedrībā un bibliotēkas uzskata par galvenajām grāmatu, fotogrāfiju un citu iespiedmateriālu krājējām par kopienu un tās vēsturi. Lielākai daļu bibliotēku tagad ir plaši izveidotas kolekcijas par vietējo vēsturi, kuras labprāt izmanto gan skolēni, gan pārējie iedzīvotāji, kas grib ko vairāk uzzināt par savu kopienu;
dažādu suvenīru un ar publisko bibliotēku darbu saistītu lietu tirdzniecība – lielākā daļa bibliotēku sagādā diezgan plašu preču klāstu tirgošanai, un daudzām no precēm ir sakars ar novadpētniecības kolekcijām. Tipiski piemēri būtu pastkartes, senu rakstu reprodukcijas, grāmatas par vietējo vēsturi, tāpat arī citas preces, kā pildspalvas un zīmuļi, uz kuriem bieži vien iespiests bibliotēkas nosaukums;
maksas pakalpojumi (piemēram, kopēšana) (6).…