Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:339276
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 04.06.2011.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 22 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  IEVADS    6
  DARBA MĒRĶIS    8
  DARBA UZDEVUMI    8
1.  DATU PIEKĻUVE PROGRAMMATŪRAS ARHITEKTŪRAS MODEĻOS    9
1.1.  SLĀŅOTAS ARHITEKTŪRAS MODEĻU ATTĪSTĪBA    9
1.2.  MODELIS – SKATS – KONTROLIERIS    9
1.3.  DAUDZSLĀŅU ARHITEKTŪRAS MODELIS    10
1.4.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTI DAUDZSLĀŅU INFORMĀCIJAS SISTĒMĀS    11
2.  OBJEKTORIENTĒTAS RELĀCIJU DATU APSTRĀDES METODES    16
2.1.  DATU BĀZES PIEKĻUVE    16
2.2.  VĀRTEJA    17
2.3.  RINDU DATU VĀRTEJA    17
2.4.  TABULAS DATU VĀRTEJA UN TABULAS MODULIS    18
2.5.  AKTĪVIE IERAKSTI    19
2.6.  DATU KARTĒTĀJS    19
2.7.  KARTĒŠANAS RĪKU DARBĪBAS PRINCIPI    20
2.7.1.  Kartēto objektu apstrādes problēmas    20
2.7.2.  Darba vienība    20
2.7.3.  Identitāšu karte    21
2.7.4.  Aizkavētā ielāde    21
2.7.5.  Datu nolasīšana    22
2.7.6.  Relāciju kartēšana    23
2.7.7.  Mantošana    25
2.7.8.  Kartējumu veidošana    27
2.7.9.  Dubultā kartēšana    28
2.7.10.  Metadatu kartēšana    29
2.7.11.  Vaicājumu objekti    32
2.7.12.  Repozitorijs    33
2.7.13.  Datu bāzu pieslēgumu pārvaldīšana    34
2.8.  DATU BĀZES PIEKĻUVES METOŽU IZVĒLE    35
3.  OBJEKTORIENTĒTAS DATU PIEKĻUVES TEHNOLOĢIJAS    37
3.1.  DATU PIEKĻUVES TEHNOLOĢIJU PĀRSKATS    37
3.2.  HIBERNATE    38
3.3.  MICROSOFT MDAC, ADO UN ADO.NET ENTITY FRAMEWORK    41
3.4.  MICROSOFT LINQ    46
3.5.  APACHE IBATIS    48
3.6.  DOCTRINE    49
3.7.  DATU PIEKĻUVES TEHNOLOĢIJU UN IZSTRĀDES RĪKU IZVĒLE    51
4.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU UN TO IZSTRĀDES RĪKA PROJEKTĒŠANA    55
4.1.  UNIVERSĀLA DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU IZSTRĀDES RĪKA FUNKCIJAS UN ĪPAŠĪBAS    55
4.2.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU ARHITEKTŪRAS IEROBEŽOJUMI    65
4.3.  ASPEKTORIENTĒTAS PROGRAMMĒŠANAS IZMANTOŠANA DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU IZSTRĀDĒ    66
5.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU IZSTRĀDE    69
5.1.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU IZSTRĀDES METOŽU IZVĒLE    69
5.2.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU ARHITEKTŪRA    71
5.2.1.  Datu piekļuves komponentu klašu bibliotēka    71
5.2.2.  Datu kartētājs    72
5.2.3.  Identitāšu karte    73
5.2.4.  Repozitorijs    75
5.2.5.  Darba vienība    76
5.2.6.  ADO.NET piegādātāju abstrakcijas slānis    77
5.2.7.  LINQ piegādātājs    78
5.2.8.  Entītiju interfeisi un klases    80
5.2.9.  Aspekti    80
6.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU APROBĒŠANA    83
6.1.  TESTĒŠANAS UN APROBĒŠANAS VIDE UN RĪKI    83
6.2.  TESTĒŠANAS UN APROBĒŠANAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS IZSTRĀDE    84
6.3.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU LIETOJUMA PIEMĒRI    86
6.4.  DATU PIEKĻUVES KOMPONENTU VEIKTSPĒJAS TESTS    91
  SECINĀJUMI UN REKOMENDĀCIJAS    93
  LIETOTIE TERMINI UN SAĪSINĀJUMI    95
  IZMANTOTO AVOTU UN LITERATŪRAS SARAKSTS    97
  PIELIKUMI    99
Фрагмент работы

Viena no mūsdienu informācijas sistēmu pamatfunkcijām ir saglabāt lietotāja darba rezultātus ārpus programmas darba laika. Lietojumprogrammu attīstības pirmsākumos tas nozīmēja, piemēram, teksta redaktorā ievadītā teksta saglabāšanu pastāvīgajā atmiņā, lai vēlāk šo tekstu varētu atkārtoti ielādēt programmā. Sākotnēji lietojumprogrammas saglabāja datus specifiskā formātā, līdz ar to līdzīga satura datu apmaiņa starp programmām praktiski bija neiespējama. Vēlāk tika radīti standarti, kas noteica dažāda satura datņu formātus attēliem, audio, video. Līdz ar relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmu, datorizētu uzskaites sistēmu un datortīklu attīstību radās nepieciešamība vienkāršot informācijas sistēmu izstrādi, izveidojot universālas, aizsargātas datu glabātuves un datu apmaiņas protokolus. Tas ļauj izvairīties no katrai informācijas sistēmai specifiska datu uzglabāšanas formāta, specifiskiem datu aizsardzības mehānismiem un specifiskiem datu apmaiņas protokoliem starp dažādām informācijas sistēmām. Tika radītas datubāzu pārvaldības sistēmas, kas atbalsta standartizētu strukturēto vaicājumu valodu – SQL (angl. structured query language). Šī valoda nu jau vairāk kā divdesmit gadus ir saglabājusi savu popularitāti risinājumos, kas izmanto relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmas.
Līdz ar objektorientētās programmēšanas un programmatūras arhitektūras modeļu un izstrādes metožu attīstību nācās secināt, ka līdz šim izmantotās metodes relāciju datu apstrādei vairs nav pietiekoši efektīvas. Galvenā objektorientētas relāciju datu apstrādes problēma ir neatbilstība starp datu apstrādi objektorientētā programmatūrā un relāciju datubāzēs: darbības ar datiem relāciju datubāzēs notiek ar ierakstiem, kas ir datu masīvi ar skalārām vērtībām, bet objektorientētās programmās darbības parasti tiek veiktas ar dinamiskiem objektiem, kas tiek uztverti kā vienotas datu entītijas.
Viens no objektu – relāciju datu problēmas risinājumiem ir objektorientētās datu bāžu pārvaldības sistēmas, kas ļauj efektīvi apstrādāt sarežģītu ierakstu kopumus, tomēr šādas sistēmas vēl nav guvušas plašu pielietojumu. Arvien lielāku popularitāti gūst cits risinājums: objektu – relāciju datu kartēšanas rīki, kas kartē datu bāzes ierakstus un to saites uz objektorientētas programmatūras objektiem – datu entītijām. Šo rīku implementācija nav standartizēta, katram risinājumam ir savi trūkumi un priekšrocības. Dažādu programmatūras ražotāju piedāvātie objektu – relāciju datu risinājumi izmanto atšķirīgus kartēšanas mehānismus un iespējas abstrahēties no datu bāzes.
Attīstoties globālajam tīmeklim un servisu orientētai arhitektūrai, arvien biežāk nepieciešams nodrošināt informācijas sistēmas objektu pārraidīšanu tīklā, bet ne visi objektu – relāciju datu kartēšanas rīki spēj efektīvi darboties šādos scenārijos. Dažos gadījumos var būt nepieciešams atteikties no gatavu rīku izmantošanas un izstrādāt konkrētajai informācijas sistēmai īpaši piemērotu datu piekļuves slāni. Šāda slāņa izveidošanai nepieciešamas plašas zināšanas par izstrādājamās programmatūras arhitektūras īpatnībām un visām izmantojamām datubāzu pārvaldības sistēmām un to SQL implementācijas īpatnībām, kā arī par datu piekļuves slāņa izstrādes metodoloģiju. Tā kā datu piekļuves slāņa izstrāde ir ļoti resursietilpīgs darbs, ir acīmredzami, ka šo slāni ieteicams veidot no atkārtoti izmantojamiem komponentiem, tātad, pielietojamu arī nākotnē izstrādājamai programmatūrai, kuras arhitektūra un izmantojamās tehnoloģijas var atšķirties no tās, kam sākotnēji tika veidots datu piekļuves slānis. Datu piekļuves komponentiem jābūt pietiekoši elastīgiem, lai spētu pielāgoties programmatūras arhitektūras izmaiņām ar minimālu laika un cilvēkresursu patēriņu, kā arī jāatbalsta mūsdienās arvien plašāk izmantotās projektēšanas un izstrādes metodes – biznesa domēna vadīta projektēšana un testu vadīta izstrāde. Pašlaik trūkst labu risinājumu šajā jomā.
Darbā apskatīta datu piekļuves komponentu loma dažādos programmatūras arhitektūras projektēšanas modeļos, datu piekļuves komponentu izstrādes modeļi un metodes, īpašu uzmanību pievēršot objektorientētām relāciju datu apstrādes metodēm. Tiek apskatītas vairākas populāras datu piekļuves tehnoloģijas, to priekšrocības un trūkumi, ņemot vērā lietotāju pieredzi, izstrādātāju rekomendācijas un tehnoloģiju izmantošanu saskaņā ar dažādām programmatūras plānošanas un izstrādes metodēm.…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация