Operatīvās darbības pāsākumos iegūtās informācijas izmantošana pierādīšanā

KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autore izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
[1] Līdz 2002.gada grozījumiem Operatīvās darbības likumā, operatīvās darbības pasākumus nevarēja veikt saistībā ar kriminālpārkāpumiem, jo terminoloģijā bija palicis vārds „noziegums”, kas jau no KL spēkā stāšanās brīža nodalīja kriminālpārkāpumus no noziegumiem.
[2] Judikatūrā atzīts, ka sevišķā veidā veicamie operatīvās darbības pasākumi nav pieļaujami, lai atklātu kriminālpārkāpumus. Vienlaikus tas neliedz operatīvās darbības pasākumos, kas veikti vispārējā veidā, iegūtās ziņas par faktiem izmantot kā pierādījumus arī kriminālprocesos par kriminālpārkāpumiem.
[3] Operatīvās darbības pasākumi pēc sava mērķa vairāk ir vērsti uz noziedzīgu nodarījumu novēršanu, nepieļaušanu, informācijas vākšanu un apstrādi noziedzīgu nodarījumu prevencijai, izlūkošanai, kā arī atklāšanai. Turpretim speciālās izmeklēšanas darbības ir paredzētas, lai cīnītos jau ar sekām- noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, pierādījumu iegūšanu, ja ziņas par faktiem nepieciešams iegūt, neinformējot par to procesā iesaistītās personas vai personas, kuras šīs ziņas varētu sniegt.
[4] Speciālo izmeklēšanas darbību veikšana nav pieļaujama izmeklējot noziedzīgu nodarījumu, kas kvalificēts pēc piederības pie noziedzīgu nodarījumu grupas objekta. Kvalifikācija pēc KL sevišķās daļas panta ir obligāts priekšnosacījums, lai būtu iespēja veikt speciālās izmeklēšanas darbības.
[5] Lai operatīvās darbības pasākumos iegūtā informācija būtu izmantojama kā pierādījums kriminālprocesā jāievēro likumība arī veicot operatīvo darbību, tostarp operatīvās darbības pasākumu veikšanas pieļaujamība operatīvā procesa stādījās, akcepta saņemšana attiecīgo operatīvās darbības pasākumu veikšanai. Informācijai jāpiemīt KPL noteiktajām pierādījuma īpašībām, to jāvar pārbaudīt KPL kārtībā, jābūt pievienotai operatīvās darbības akceptējušās iestādes uzziņai.
…