Tātad, autore darba gaitā ir nonākusi pie sekojošiem secinājumiem:
1. Pašlaik Konvencijā tiek lietots termins „organizēta noziedzīga organizācija”, savukārt Pamatlēmuma projekts paredz „noziedzīgu organizāciju” - abām no minētajām dalības formām kvalificējošās pazīmes ir vienādas un praktiski identiskas, dalību šajās grupās ņem vismaz trīs personas. Termins „noziedzīga organizācija” savukārt tiek lietots KL 89. ¹ pantā („Noziedzīga organizācija”), kas nosaka dalības formu, kas ietver grupu sastāvošu no vismaz piecām personām, kā rezultātā rodas terminoloģijas lietošanas problēmas. Kā jau autore darba gaitā minēja, tad institūcijas, kas ir atbildīgas par Pamatlēmuma normu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos ir lūgušas atbildīgās Eiropas Savienības izpildinstitūcijas novērst terminoloģijas neatbilstību un lietot termina „noziedzīga organizācija” vietā terminu „organizēta noziedzīga organizācija”, kā tas ir paredzēts Konvencijā, kas Latvijai ir saistoša;
2. Gan Konvencija, gan Pamatlēmuma projekts nosaka, ka „organizētas noziedzīgas organizācijas” sastāvā ir jābūt sekojošām kvalificējošām pazīmēm:
• grupa sastāv no vismaz trīs personām;
• grupa jau pastāv noteiktu laika posmu;
• grupa izveidota nolūkā izdarīt smagus vai sevišķi smagus noziedzīgus nodarījumus, par kuriem draud brīvības atņemšanas sods vismaz uz četriem gadiem;
• grupas dalībniekiem nav nepieciešams obligāts formālu lomu sadalījums;
• grupas mērķis ir tieši vai netieši gūtu finansiālu vai citādu materiālu labumu.
Pēc autores domām, visatbilstošākā Krimināllikuma norma minētajam ir KL 21.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka „organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus vai smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kuras dalībnieki saskaņā ar iepriekšēju vienošanos sadalījuši pienākumus”.
Ņemot vērā minēto, pastāv divu pazīmju nesakritība starp starptautiskajos tiesību aktos un KL 21.panta pirmajā daļā noteikto, kas ir: 1) speciāli noteikts mērķis - tieši vai netieši gūtu finansiālu vai citādu materiālu labumu; un 2) lomu sadalījums - grupas dalībniekiem nav nepieciešams obligāts formālu lomu sadalījums.
Attiecībā uz pirmo neatbilstību, autore darbā centās pierādīt un pierādīja, ka KL 21.panta pirmajā daļā nav nepieciešams izdarīt grozījumus, jo speciālais mērķis būtiski sašaurinātu KL 21.pantu. KL 21.panta pirmā daļa ir uzskatāma par pietiekami plaši interpretējamu, lai pie organizētas grupas iespējamajiem mērķiem iekļautu arī tiešu vai netiešu materiāla vai kāda cita veida labuma gūšanu, kā rezultātā grozījumi nav nepieciešami.
Saistībā ar otru neatbilstību autore uzskata, ka ir nepieciešams izdarīt KL 21.pantā grozījumus, kas noteiktu, ka lomu sadalījums, kas KL 21.panta pirmajā daļā ir noteikta kā viena no kvalificējošajām pazīmēm nav obligāti nepieciešams. Autore minēto normu piedāvā izteikt sekojošā redakcijā:
„(1) Organizēta grupa ir vairāk nekā divu personu izveidota apvienība, kura radīta nolūkā kopīgi izdarīt noziedzīgus nodarījumus vai smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kuras dalībniekiem nav nepieciešams obligāts formālu lomu sadalījums”, kā rezultātā būtu iespējams panākt atbilstību gan Pamatlēmuma projekta, gan Konvencijas normām.
…
