Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
Особые предложения 2 Открыть
21,48 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:515251
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 20.12.2010.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 33 единиц
Ссылки: Использованы
Рассмотреный период: 2000–2010 гг.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  IEVADS    7
1.  P2P ARHITEKTŪRA    10
1.1.  Sadalītas sistēmas    10
1.1.1.  Sadalītas sistēmas modelēšana ar grafa palīdzību    10
1.1.2.  Sadalītas sistēmas topoloģija    11
1.2.  Sadalītu sistēmu topoloģijas    11
1.2.1.  Sadalītu sistēmu topoloģiju novērtēšanas kritēriji    11
1.2.2.  Vienkāršas sadalītu sistēmu topoloģijas    12
1.2.3.  Hibrīdas sadalītu sistēmu topoloģijas    14
1.2.4.  Sadalītu sistēmu īpašības atkarībā no topoloģijas    18
1.2.5.  Piedāvātā modelēšanas paņēmiena ierobežojumi    18
1.3.  P2P vēsture    19
1.3.1.  Usenet    20
1.3.2.  DNS    22
1.4.  P2P lietojumprogrammu piemēri    23
1.5.  Klientservera arhitektūra vs. P2P arhitektūra    24
1.5.1.  Līdzīgas īpašības    24
1.5.2.  Atšķirības    24
1.5.3.  P2P modeļa priekšrocības salīdzinājumā ar klientservera modeli    25
1.5.4.  P2P modeļa trūkumi salīdzinājumā ar klientservera modeli    26
1.6.  P2P sistēmu izmantošanas iespējas    27
1.6.1.  Sadalītas datu glabāšanas un apmaiņas sistēmas    27
1.6.2.  Sadalīta skaitļošana    27
1.6.3.  Sadalīta sazināšanās    27
1.6.4.  Sadalīta meklēšana un indeksēšana    28
1.7.  Kopējās problēmas, realizējot P2P sistēmas    28
1.7.1.  Adreses vs. vārdi    29
1.7.2.  Tīkla līmeņa vs. aplikāciju līmeņa maršrutēšana    29
1.7.3.  Indeksēšana vs. multiraide    30
1.7.4.  Specializācija    30
1.7.5.  Veselu failu pārraide vs. bloku pārraide    31
1.8.  Dažādu P2P sistēmu savietojamības problēma    31
2.  PROJEKTS JXTA    33
2.1.  Projekta JXTA filozofija un vīzija    33
2.2.  Projekta JXTA vēsture    33
2.3.  Projekta JXTA licencēšanas nosacījumi    34
3.  JXTA PLATFORMA    35
3.1.  JXTA tehnoloģijas pamatjēdzieni un koncepcijas    35
3.1.1.  Identifikatori    35
3.1.2.  Līdzinieki    37
3.1.3.  Līdzinieku grupas    39
3.1.4.  Tīkla servisi    41
3.1.5.  Sludinājumi    43
3.1.6.  Ziņojumi    44
3.1.7.  Kanāli    44
3.1.8.  Kodati    46
3.1.9.  Moduļi    46
3.2.  JXTA protokoli    48
3.2.1.  Līdzinieku atklāšanas protokols PDP    49
3.2.2.  Līdzinieku izšķiršanas protokols PRP    50
3.2.3.  Līdzinieku informācijas protokols PIP    50
3.2.4.  Rendezvous protokols RVP    51
3.2.5.  Kanālu piesaistes protokols PBP    52
3.2.6.  Maršrutēšanas protokols ERP    53
4.  JXTA PLATFORMAS ETALONREALIZĀCIJA VALODĀ JAVA    54
4.1.  Identifikatori    54
4.2.  JXTA un ugunsmūri    54
4.3.  Programmēšana JXTA platformā    55
4.3.1.  Atkarības    55
4.3.2.  JXTA konfigurēšanas rīks    56
4.3.3.  Starpprogrammu komunikācija    62
4.3.4.  JXTA servisi    62
4.3.5.  Problēmu risināšana    63
5.  SJPCA – VIENKĀRŠS PARALĒLĀS SKAITĻOŠANAS JAVA API    68
5.1.  Paralēlās skaitļošanas teorētiskie pamati    68
5.2.  SJPCA    71
5.2.1.  Paralēla skaitļošana heterogēnā un nepastāvīgā vidē    71
5.2.2.  Interfeiss sjpca.Task    73
5.2.3.  Interfeiss sjpca.SubTask    73
5.2.4.  Observable – Observer projektēšanas šablona izmantošana    73
5.2.5.  Parametru un rezultātu interfeisi    74
5.2.6.  SJPCA realizācijas iespējas    75
5.3.  SJPCA izmantošanas demonstrācijas piemēri    76
5.3.1.  Skaitīšana    76
5.3.2.  Portu skanēšana    76
5.3.3.  Vienvirziena funkcijas argumenta atrašana    77
5.3.4.  Pirmskaitļu pārbaude    78
6.  KOMUNIKĀCIJAS LIETOJUMPROGRAMMU PIEMĒRI    80
6.1.  MVC projektēšanas šablona izmantošana    80
6.2.  JMeetingPlace – tradicionāls klientservera variants    82
6.3.  JPeerTalk – P2P variants, neizmantojot JXTA    83
6.4.  jUxtaTalk – JXTA P2P variants    83
6.4.1.  Klātbūtnes informācijas serviss vs. protokols    83
6.4.2.  Sludinājumi vs. Paziņojumi    84
6.5.  Novērojumi un secinājumi    84
6.5.1.  Protokoli    84
6.5.2.  Komunikācijas starp sadalītas sistēmas elementiem    84
6.5.3.  Paralēla apstrāde    85
6.5.4.  Centralizācijas nepieciešamība    85
6.5.5.  Lietojumprogrammu drošība    85
  NOBEIGUMS    86
  LITERATŪRA    88
  PIELIKUMI    90
Фрагмент работы

P2P ir samērā jauns, ļoti perspektīvs un diezgan interesants virziens mūsdienu informācijas tehnoloģijās. Īpaši lielu interesi tas izraisa Internet kontekstā, kur līdz šim “vienpersoniski” ir valdījusi klientservera arhitektūra: e-mail, FTP,
Telnet, WWW, utt. Par to, ka P2P ir perspektīvs informācijas sistēmu attīstības virziens,
pastarpināti liecina fakts, ka šo tehnoloģiju savās jaunākajās izstrādēs atbalsta
tādas kompānijas kā Sun Microsystems (ONE – Open Network Environment, JXTA), Microsoft (.Net), IBM, Intel, Hewlett-Packard. Tomēr dzīve ir iemācījusi mūs ar piesardzību un veselīgu skepsi uztvert ziņas par to, ka kāda tehnoloģija ir radīta, lai izmainītu mūsu dzīvi, darba stilu un
ražīgumu, iespējas, radikāli samazinātu izmaksas, vairākkārt palielinātu veiktspēju vai ievērojami samazinātu izstrādes laiku. Šajā kontekstā P2P arhitektūra var iekarot skeptiķu simpātijas ar to, ka tā pēc savas būtības ir
evolucionāra, nevis revolucionāra. Kaut gan P2P bieži pretstata klientservera arhitektūrai un salīdzina ar to (tam ir veltīta arī šī darba ievērojama daļa), P2P nav klientservera (vai citu tehnoloģiju) noliegums. P2P ir šo ideju vispārinājums un tālākā attīstība. Uz klientservera arhitektūru, tāpat kā uz, piemēram, daudzlīmeņu vai kādu citu arhitektūru, var skatīties kā uz ļoti specifisku P2P arhitektūras speciālgadījumu, kā uz galējību. P2P reizē ir arī jauna filozofija, jauna pieeja veciem jautājumiem. Izmantojot P2P, ir iespējams veidot aktuālo problēmu oriģinālus un pievilcīgus risinājumus. P2P filozofija diezgan stipri atšķiras no citu arhitektūru filozofijām, un tieši tāpēc ir drīzāk to papildinājums nekā aizvietojums. Izmantojot OOP, ir iespējams programmēt tajās pašās kategorijās, kādās mēs domājam. Izmantojot P2P pieeju, ir iespējams pārnest cilvēku attiecības uz tīkla lietojumprogrammas arhitektūru. P2P pieeja piedāvā ”sociālāku”
domāšanas veidu par tīkla lietojumprogrammu organizāciju. P2P piedāvā iespēju nodibināt tiešu un intuitīvi saprotamu atbilstību starp cilvēku-lietotāju un sadalītas sistēmas elementu, starp cilvēka darbībām un līdzinieka (peer) darbībām tīklā attiecībā pret citiem līdziniekiem: ”apmainīties ziņojumiem”, ”pievienoties grupai”, ”izstāties no grupas”, ”izmantot cita sniegtos
pakalpojumus”, ”sniegt pakalpojumu”, ”apvienojot resursus, veikt uzdevumu” – to visu var teikt ne tikai par cilvēkiem, bet arī par P2P programmnodrošinājuma elementiem – līdziniekiem (peers).
”Vienranga skaitļošana var izrādīties tik pat svarīga Internet nākotnei, cik tīmekļa pārlūkprogramma ir bijusi tā pagātnei.”
P2P tehnoloģiju sauc par revolucionāru, bet tas ir nevis tāpēc, ka tā noraida tehnoloģijas-priekšteces, bet tāpēc, ka piedāvā jaunas iespējas un izraisa kvalitatīvas izmaiņas.
Šodienas personālo datoru veiktspēja līdzinās serveru jaudai pirms pāris gadiem. Web-serveri eksistēja un tika darbināti ilgāk nekā pāris gadu. Nekas netraucē ikvienam, kurš vēlas, palaist uz savas darbstacijas, piemēram, web- serveri un reizē strādāt ar web-pārlūkprogrammu. Tāpat nekas netraucē organizēt uz savas darbstacijas privātu ftp-serveri. Personālo datoru jauda to
atļauj. P2P arhitektūra nostiprina šo de facto izveidojušos situāciju, ka katram var būt savs serveris. Tas ir bijis iespējams arī agrāk, bet tas nebija standarts, tas bija izņēmums. Situācija, kad lietotājam ir savs serveris, kļūst normāla.
Lietotājs ienāk tīklā ne tikai kā patērētājs, bet arī kā pakalpojumu sniedzējs (service provider). Iespējas, ko agrāk piedāvāja tikai aparatūras nodrošinājums (hardware), tagad nostiprina un standartizē programmu nodrošinājums
(software).
Pateicoties P2P, šodien notiek Internet tīkla pamatīpašību revolucionāras izmaiņas. Internet lietotāji, kas izmanto galda datorus (desktop computers), mobilos telefonus, kabatas datorus (pocket computers), personālos asistentus
(PDA – Personal Digital Assistant) u.c., pieprasa sava statusa uzlabojumu tīklā.
Vienranga tīkli ir pazīstami jau salīdzinoši sen, bet tikai tagad, kad pievienošanās tīklam ir kļuvusi vienkāršāka, kad elektroniskās ierīces ir
kļuvušas pieejamākas un līdz ar to ievērojami pieaudzis to lietotāju skaits, kad personālas elektroniskās ierīces ir pārvērtušās no informācijas patērētājiem par informācijas piegādātājiem, ir iespējams pilnvērtīgi izmantot P2P tīklu potenciālu.…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация