NOBEIGUMS
Maģistra darba izstrādes rezultātā ir sasniegts sākotnēji noteikts darba mērķis – analizējot aktuālo praksi, konstatēt, kādas ir problēmas pārrobežu laulības šķiršanas lietās, un piedāvāt to risinājumus. Izskatot darba tēmu tika precizētas laulības šķiršanas atšķirības Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālajā regulējumā. Tiek secināts, ka viens no tiesiskās unifikācijas instrumentu piemērošanu, proti, Briseles II bis regulas, nopietni apgrūtina “pastāvīgas dzīvesvietas” un “domicilu” jēdziena skaidras izpratnes trūkums.
Darba izstrādes gaitā tiek apstiprināta izvirzītā hipotēze – dzīves vietas noteikšana šobrīd ir nozīmīga problēma tiesiskā regulējuma piemērošanā pārrobežu laulības šķiršanas lietās. Darbā tiek identificēts, ka viena no galvenajām problēmām ir domicila jēdziena atšķirīga izpratne Eiropas Savienības dalībvalstīs. Minētas atšķirības izraisa kolīzijas pārrobežu laulības šķiršanas procesos, un dod pamatu pusēm nelabticīgi izmantot jurisdikcijas atšķirības – t.s. forum shopping problēma. Darbā tika arī izskatīta cilvēktiesību standartiem neatbilstoša starptautiskā regulējuma piemērošanas prakse pārrobežu laulību šķiršanā Latvijā.
Darba gaitā tika apskatīti ģimenes tiesību pamatjēdzieni, laulības institūta attīstība, laulības jēdziena izpratne mūsdienu Eiropā; izpētīti laulības šķiršanas galvenie aspekti Latvijā un saistošie Latvijas normatīvie akti, kā arī Latvijai saistošie starptautiskie normatīvie akti, kā arī tika izvērtēta laulību šķiršana starptautisko privāttiesību un cilvēktiesību kontekstā. Pētot tiesu praksi, pastiprināta uzmanība pievērsta taisnīguma principam un taisnīgas tiesas spriešanai.
Atbildot uz darba izvirzītiem jautājumiem, tiek konstatēts:
1. Domicila jēdziena vienota izpratne ir viena no aktuālākajām problēmām pārrobežu laulību šķiršanas lietās. Vēsturiskā aspektā domicila jēdziens un tā nozīmīgums tika apzināts jau 1921. gada Likuma par laulību redakcijā, kurā paredzēja celt prasību pēc prasītāja dzīves vietas, ja atbildētāja dzīves vieta nebija zināma un laulība slēgta ārzemēs.
2. Latvijā izrietošais problēmjautājums ir nenoteiktības un vienprātības trūkums pārrobežu laulību šķiršanas praksē, jo, Briseles II bis regula tiek izmantota kā viena no piesaistēm pārrobežu laulības šķiršanas lietas piekritības noteikšanai, tomēr Briseles II bis regulā nav sniegta termina "pastāvīgā dzīvesvieta" definīcija, kas uzskatāms par šīs regulas trūkumu, tādējādi traucējot vienotas prakses īstenošanai pārrobežu laulību šķiršanas lietās. Tas arī attiecās uz “bērna patstāvīgas dzīves vietas noteikšanu” jēdziena interpretāciju. Lai gan Eiropas Savienības tiesa to interpretējusi tādējādi, ka bērna patstāvīgā dzīvesvieta raksturojama ar vietu, kur tas integrējas sociālajā vidē, regulā tas nav skaidri norādīts. Ņemot vērā faktu, ka Briseles II bis regulas pamatā un tvērumā ir tieši vecāku atbildību nosakošas normas, ka priekšlikums ir tieši un nepārprotami tajā ietvert un atspoguļot “bērna patstāvīgas dzīves vietas jēdzienu”.
…
