Transporta infrastruktūra nosaka valsts ekonomisko izaugsmi. Transporta un dzelzceļu sistēmai ir noteicošā loma Latvijas Iekšzemes kopproduktā. Viens no noteicošajiem faktoriem ir ekonomiski izdevīgā ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kura ļauj Latvijas valstij ieņemt vadošo vietu tranzītpārvadājumu jomā. Šāda veida pārvadājumus Latvijas valstī veic valsts a/s “Latvijas dzelzceļš”, kas nodrošina tranzītkravu plūsmu caur Latvijas lielākajām ostām: Ventspili, Rīgu un Liepāju. Galvenokārt tiek pārvadātas bīstamās kravas – nafta un naftas produkti un beramās kravas - akmeņogles, minerālmēslojumi u.c. Latviju šķērso nozīmīgs Austrumu – Rietumu dzelzceļa koridors, kas nosaka dzelzceļa kravu apgrozījumu un starptautisko kravu plūsmu. Galvenās valstis, caur kurām tiek virzītas šāda veida kravas ir Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Baltijas valstis.
Ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem ir saistītas dažādas problēmas, kas kavē to tālāku attīstību. Kā vienu no tām var minēt transporta, konkrētāk, dzelzceļa transporta infrastruktūras nepietiekamu attīstību. Salīdzinoši ar pārējām Eiropas Savienības attīstītajām valstīm Baltijas valstu dzelzceļi neatbilst Eiropas Savienībā noteiktajām kvalitātes prasībām.
Transports ir tā tautsaimniecības nozare, bez kuras nevar pastāvēt neviena cita ražotne, pat ne parastākais pārtikas veikals, kuram arī periodiski ir jāpapildina preču klāsts, un bez transporta to praktiski nav iespējams izdarīt.
Mūsdienu ekonomika bez transporta nav iespējama, jo, pirmkārt, pasaulē pastiprinās ģeogrāfiskā ražošanas specializācija, izmantojot vietējās priekšrocības ražošanā. Otrkārt, arī lielražošana rada transporta vajadzības. Abas šīs tendences rada nepieciešamību nogādāt preces no vietas, kur tās tiek ražotas, līdz patērētājam, kurš atrodas tālu no ražotāja.
Latvijā transporta saimniecībai ir sena vēsture. Jau bijušās Cariskās Krievijas un Padomju savienības laikos Latvija bija viens no tiem reģioniem, kur kravu pārvadājumi bija ļoti augsti attīstīti. Taču, mainoties ekonomiskajai situācijai pēc neatkarības atgūšanas, samazinājās arī pieprasījums pēc visa veida transporta pakalpojumiem, tāpat lēcienveidīgi pieauga arī degvielas izmaksas, kas attiecīgi samazināja transporta pakalpojumu piedāvājuma līmeni. Savukārt kā loģiska tirgus reakcija sekoja transporta pakalpojumu cenu un tarifu pieaugums.
Taču tagad šis pārejas periods jau ir beidzies un Latvijā atkal pakāpeniski pieaug dažādu veidu kravu apjoms. [7]
Jau Napoleons izprata loģistikas nozīmīgumu. Izmantojot loģistiku, viņš pārvietoja savus karaspēkus ātrāk un taktiski veiksmīgāk, un bija daudz efektīvāks cīņās. Mūsdienās vārdam “Loģistika” ir daudz plašāka nozīme kā Napoleona laikos.…
