Pašprezentāciju situāciju ietekme uz sociālo trauksmainību

Atsevišķā cilvēka (individuālā subjekta) apziņas veidošanās ir sociālo (virsindividuālo) procesu rosināta un virzīta, un tāpēc tā ir sistēmisku jēgveidojumu organizācija. Tā piešķir katra indivīda izziņas, pārdzīvojumu un gribas procesiem, pamatvajadzībām un motīviem īpašu kvalitāti. Neatkarīgi no refleksijas (pašatspoguļošanas) pakāpes katrs cilvēks var apjaust savus apziņas procesus, jo tie rodas un attīstās saskarsmē un attiecībās ar citiem cilvēkiem, apkārtējo pasauli. "Ieskatoties" citos, subjekts apgūst spēju vērtēt arī savas uzvedības iekšējo plānu. Daļa šī iekšējā plāna komponentu veido bezapziņu jeb zemapziņu, kas arī ir psiholoģijas pētījumu priekšmets.
Pārbaudījums ir nopietna lieta, un daudziem jauniešiem tas šķiet pat kā drauds. Jau domas par to rada nepatiku. Katrs savas dzīves gaitā neskaitāmas reizes ir kārtojis eksāmenus, ieskaites, publiski uzstājies utt., pie tam dažas situācijas izjutis mokoši, bet citas pārdzīvojis ar prieku.
Turklāt satraukums no eksāmeniem ir sarežģīts baiļu komplekss. Vislabākais atrisinājums rodams, efektīvi kombinējot atbilstošas metodes šo baiļu pārvarēšanai. Tādējādi katrs var plānot sev piemērotas metodes. Zinātniski ir pierādīts, ka akla baiļu ignorēšana ir tikpat slikts padomdevējs kā bailes no bailēm. Vēlamo rezultātu eksāmenā dos tikai prasmīga cīņa ar šīm bailēm, to mērķtiecīga pārvarēšana, pareizi kombinējot šo baiļu pārvarēšanu ar progresīvu gatavošanos pašprezentācijām. [28, 7-12]
Par laimi, ne jau katru dienu ir pašprezentācijas. Starp kontroldarbiem, ieskaitēm, mutvārdu eksāmeniem, pārbaudījumiem darbā vai profesionālām pārbaudēm ir starplaiki. Lai gan cilvēka dzīves un profesionālās attīstības ceļš ir būtiski atkarīgs no pārbaudījumu rezultātiem, tomēr būt par eksaminandu vai pretendentu eksaminēties nav dzīves likums, bet gan izņēmuma stāvoklis.…