Šodien, kad pasaulē notiek krīze, ikvienam ir svarīgi, lai ar iespējami mazākiem naudas līdzekļiem varētu gūt lielāku labumu. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, cik kvalitatīvas ir iegādātās preces vai pakalpojumi. Tāpēc patērētājam ir jāzina, ko viņš var prasīt no ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja un kur viņš var griezties, ja viņa tiesības netiek ievērotas. Autore ir pētījusi pārkāpumus apavu tirdzniecībā, jo apavus iegādājas ikviens patērētājs.
Pētījuma problēma ir informācijas trūkums par patērētāju tiesībām. Šī ir aktuāla problēma, jo apavi ir pirmās nepieciešamības prece un ikvienam patērētājam ir svarīgi, lai tie kalpotam paredzētajam mērķim.
Pētījuma objekts ir pārkāpumi apavu mazumtirdzniecībā.
Priekšmets ir patērētāju tiesības.
Darba mērķis ir izvērtēt PTA iestāžu darbības efektivitāti apavu mazumtirdzniecībā. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1)izvērtēt PTA iestāžu darbību Latvijā,
2)izpētīt PTA tiesiskos aspektus,
3)analizēt pārkāpumu tendences apavu mazumtirdzniecībā.
Darba gaitā tika veikta statistikas datu analīze, distances līgumu analīze, tika pētīti Jelgavas apavu tirdzniecības veikali un veikta aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot respondentu paradumus, iegādājoties apavus, viņu viedoklis dažādos ar patērētāju tiesību aizsardzību saistītos jautājumos un pārbaudītas zināšanas.
Pētāmais laika periods ir 2004. – 2008. gads.
Par pētījuma avotiem tika izmantoti LR normatīvie akti, periodiskie izdevumi un bukleti, pielietojot dokumentu analīzes, grafisko, aptaujas un novērošanas metodes.
Autore 1.1.1. attēlā parāda posmus, caur kādiem jāiet no patērētāja vēlmes vai nepieciešamības kaut ko iegādāties līdz apmierinātam pircējam. Sākumā pircējs, vēlmes vai nepieciešamības vadīts, izvēlas pirkuma vietu. Tas var būt ne tikai veikals, bet arī Internets vai katalogs. Tirdzniecības uzraudzības iestādes regulāri tajās veic pārbaudes. Kad potenciālais patērētājs ir ieraudzījis kāroto lietu, tā tiek novērtēta pēc dažādiem kritērijiem, kā kvalitāte, cena, izskats, lielums un citi. Ja šie kritēriji viņu apmierina, tad tiek izdarīts lēmums – pirkt vai nepirkt.
Pozitīva lēmuma gadījumā pircējs veic pirkumu, taču pēc kāda laika var atklāties, ka kvalitāte nav laba un prece vairs nevar kalpot tam mērķim, kam paredzēta. Tādā gadījumā patērētājs var doties atpakaļ uz vietu, kur preci iegādājās vai arī nosūtīt to atpakaļ. Tirgotājs var apmierināt vai neapmierināt prasību. Turklāt tas var notikt vai nu pamatoti vai nepamatoti. Ja tas noticis nepamatoti vai arī patērētājs nav apmierināts ar pārdevēja atteikumu, tad nākamā iestāde, kur patērētājs var griezties, ir PTAC vai arī citas PTA iestādes. PTAC savas kompetences robežās atrisinās problēmu un pieņems attiecīgu lēmumu. Patērētājs būs apmierināts, jo būs pārliecība, ka lēmums tik tiešām ir taisnīgs.
Tirgus uzraudzības funkcijas Latvijā veic šādas iestādes:
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC);
Veselības inspekcija ;
Valsts Būvinspekcija;
Valsts vides dienests;
Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvalde;
Valsts darba inspekcija;
Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra;
Valsts proves uzraudzības inspekcija;
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra;
Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muitas pārvalde;
Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā Robežinspekcija.
(Iestādes, kas veic tirgus uzraudzību Latvijā, b. g.)
No 2007. gada 1.oktobra, apvienojot Valsts sanitāro inspekciju, Valsts farmācijas inspekciju un Medicīniskās aprūpes un darbspējas kvalitātes kontroles inspekciju, tika izveidota Veselības inspekcija. Inspekcijas uzraudzībā ir zāles, veterinārās zāles (savas kompetences robežās to reklāma un izplatīšana), mazgāšanas līdzekļi un kosmētikas līdzekļi, epidemioloģiskā drošība un vides veselības joma, dzeramā ūdens nekaitīgums, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecība un profesionālā lietošana.
Valsts būvinspekcija uzrauga būves, būvobjektus un būvniecības darbus, kā arī būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām.…
