SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, autors ir nonācis pie sekojošiem secinājumiem:
1. Valsts labklājības un bagātības avots ir cilvēka apzināta darbība, lai maksimāli apmierinātu savas vajadzības. Galvenie dalībnieki ekonomikā ir patērētājs no vienas puses un ražotājs no otras. Abu pušu mērķis ir apmierināt savas vajadzības un gūt lielāko labumu pelņas vai atalgojuma veidā. Ikdienā ikviens iedzīvotājs ir patērētājs – izmantojot dažādas preces un izmantojam. Tādējādi veidojas patēriņa tirgus un tā pamatā ir patērētājs, kas ir šī tirgus virzītājspēks.
2. Mūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos, patēriņa preču tirgū, ražotāji un patērētāji ir divas pretim stāvošas puses ar pretējām interesēm. Patērētājs cenšas iegādāties preces ar visaugstāko kvalitāti un zemāko cenu, bet ražotājs cenšas saražot preces ar minimāliem izdevumiem un pārdot tās par visaugstāko cenu. Tomēr ražotājam ir jārēķinās, ka ražošanas mērķis patērēšana, nevis otrādi.
3. Patērētāja rīcību tirgū un pirkšanas lēmuma procesu nosaka vairāku faktoru kopums: kā ārējas vide, sociālie faktori, kultūra, personiskās īpašības un psiholoģiskie faktori.
4. Līdz ar ražošanas attīstību un tirgus globalizāciju ar vien lielāku nozīmi iegūst uzņēmuma mārketinga pasākumi, kas mēģina ietekmēt uzņēmumam labvēlīgu patērētāja lēmumu pieņemšanu. Tirgus sistēma šobrīd, balstās vairāk uz preču ražošanu un reklamēšanu, nevis uz patērētāju neatkarīgu izvēli. Pretojoties ietekmēšanas tendences pastiprināšanai no ražotāja puses, patērētājiem rodas tieksme aizsargāt savas intereses.
5. Preču un pakalpojumu tirgus kļūstot arvien piesātinātākam, patērētāja izvēli arvien biežāk nosaka konkrētas preces un pakalpojuma raksturojošo īpašību kopums jeb kvalitāte. Mūsdienās kvalitāte ir viens no līdzekļiem cīņā par pircēju un nepārtrauktas kvalitātes pilnveidošana šodienas uzņēmējdarbības pasaulē ir viena no izdzīvošanas prasībām. Konkurences faktoram ir pielāgošanās tendences, kas ražotāju piespiež domāt par kvalitāti, ja viņam draud izspiešana no tirgus. Tātad konkurence ir stimuls produktu un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un kvalitāte ir konkurētspējas sastāvdaļa.
6. Patērētāju interešu un tiesību aizsardzības nepieciešamību nosaka tirgus nepilnības kā, konkurences izkropļošana (monopoli, licenzēšanas sistēmas, u.tt.), kas nerada veselīgas konkurences efektus. Tāpat būtiskas tirgus nepilnības ir informācijas trūkums, preču un pakalpojumu drošuma trūkums (bīstamas, viltotas preces), tiesu sistēmas dārdzība.
7. Efektīvai tirgus uzraudzībai ir nozīmīga loma gan patērētāju tiesību aizsardzībā, gan vienlīdzīgas un godīgas konkurences nodrošināšanā, jo tā ietver gan produktu un pakalpojumu atbilstības uzraudzību un pārbaudi tirgū, gan arī nodrošina atbilstošu darbību veikšanu, ja produkts vai pakalpojums neatbilst prasībām.
8. Patērētāju tiesību un interešu aizsardzība valsts līmenī tiek nodrošināta ar divu pamatelementu palīdzību. Pirmais pamatelements ir atbilstoša normatīvo dokumentu bāzes izstrāde un pieņemšana, kas sevī ietver likumus, noteikumus, lēmumus un rīkojumus. Bet otrs elements ir valsts institūcijas, kas veic valsts politikas patērētāju tiesību aizsardzības jomā īstenošanu ikdienā.
9. ES patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā bāze veidojas no vispārīgiem likumdošanas aktiem, kas saistīti ar produkcijas kvalitāti un drošību, darījumu drošumu, patērētāju izglītību un citiem likumdošanas dokumentiem, kas saistīti ar patērētāju interesēm. ES neregulē katras dalībvalsts patērētāju tiesību aizsardzības politiku, bet gan nosaka galvenās vadlīnijas un minimālos standartus, kas jāievēro preču un pakalpojumu ražotājiem.
10. Patērētāju aizsardzības normatīvo bāzi Latvijā veido gan likumi, gan arī dažādi MK noteikumi. Patērētāju tiesību aizsardzības tiesiskā bāze Latvijā, galvenokārt, ir attīstījusies pateicoties integrācijai ES, jo daudzi likumi ir pieņemti pielāgojot ES direktīvas un regulas.
11. Ar tirgus uzraudzības funkciju patērētāju interešu aizstāvības jomā nodarbojas vairākas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas. Galveno lomu patērētāju tiesību aizsardzības sistēmā ieņem PTAC.
12. Līdz ar piešķirtā valsts finansējuma samazinājumu, valsts budžeta izdevumu samazināšanas apstākļos, PTAC bija spiests slēgt divas no savām trijām filiālēm reģionos, tādējādi palielinot patērētāju interešu pārkāpumu palielināšanas risku tieši reģionos, kur patērētāji uz doto brīdi ir visneaizsargātākie.
13. PTAC nespēj nodrošināt pilnvērtīgu tirgus uzraudzību, jo piešķirtais valsts finansējums neļauj palielināt darbinieku skaitu, lai nodrošinātu ar vien pieaugošo centram uzlikto pienākumu veikšanu un sūdzību un konsultāciju
…
