Kredīts ir mūsdienu ekonomikas atbalsts un ekonomiskas attīstības neatņemams elements. Kreditēšana ir viena no riskantākiem, grūtākajiem un atbildīgākajiem sektoriem banku darbā, jo tieši tā ietekmē saimniekošanas procesus visos tautsaimniecības līmeņos. Kredīts ir viena no kompleksākām ekonomiskām kategorijām, jo uz tā šodien balstās gan Rietumeiropas, gan ASV, gan Āzijas un citu valstu ekonomikas attīstība.
Katru dienu mēs redzam gan masu saziņas līdzekļos, gan arī uz ielām un sabiedriskajā transportā aicinājumus no dažādām kredītiestādēm saņemt sev kārojamo naudas summu pat 10 minūšu laikā. Ātri, viegli un bez īpašām pūlēm Jūs varat savā rīcībā iegūt no 100 līdz 10000 latiem. Bet, kas aiz tā slēpjas, kādas tas var izraisīt sekas gan kredītņēmējam, gan kredītdevējam, gan valsts ekonomikai kopumā? Tieši tāpēc es izvēlējos plaši aprakstīt un izanalizēt šo tematu, lai varētu ne tikai definēt problēmas, piedāvāt risinājumus, bet arī prognozēt turpmāko patēriņa kredīta attīstību Latvijā.
Šobrīd ne Latvijas Banka, ne Centrālā statistikas pārvalde, ne Ekonomikas ministrija nespēj nosaukt pilnīgu skaitli, kas sniegtu kaut cik precīzu un pamatotu priekšstatu par kopējo rezidentu jeb valsts iedzīvotāju parādu slogu. Vēl vairāk – valstij nav nekādas skaidrības arī par to, cik īsti Latvijā kopumā ir kompāniju, kuras naudas aizdošanu padarījušas par savu galveno biznesu, un kāda ir to kopējā ietekme uz tautsaimniecību.
Iespējas aizņemties ir milzīgas, un daudzi faktiski dzīvo uz parāda – gan ne vienmēr aprēķinot, vai varēs aizņēmumu atdot. Iedzīvotāji ļoti labprāt īstermiņa finansiālus ierobežojumus risina ar jaunu kredītsaistību palīdzību. Šī procesa ēnas puse ir algas pārvēršanās nevis par ienākumu avotu, bet gan par līdzekļiem kredītu atmaksai.
Bieži vien ilgtermiņa – hipotekārā kredīta – atmaksu apgrūtina vairāki īstermiņa kredīti. Turklāt, uzņemoties jaunas saistības, pirkuma veikšanas impulss mēdz būt stiprāks par loģisku izsvēršanu, cik lielu kredītu, par kādu summu un uz kādu termiņu kredīta ņēmējs patiesībā var atļauties.
Šobrīd situācija Latvijā ir tāda, ka bankām nav informācijas, vai klients ar kredītiem nav aizrāvies. Nav vienotas datu bāzes, kur kredītu devēji varētu pārliecināties, cik aizdevumus dažādās kompānijās cilvēks jau ir paņēmis, līdz ar to nav iespējams konstatēt patieso klienta maksātspēju.
Lielākie sarežģījumi kredītresursu tirgū var rasties kredītu ņēmējiem kredīta atmaksāšanas periodā, kuru darbošanās savā nozarē ir ekonomiskā cikla lejasdaļā. Tāpēc kredītiestādēm, izsniedzot kredītus, ir jābūt ļoti uzmanīgām. Pietiekamas kredītpolitikas un kreditēšanas kārtības trūkums var novest pie nozīmīgām kreditēšanas kļūdām un problēmām gan bankām, gan valsts ekonomikai kopumā.
Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz kredīta un makroekonomikas teoriju, parādīt Latvijas patēriņa kredītu tirgus būtību, analizēt tā attīstību, noteikt galvenās problēmas šajā tirgū, izstrādāt priekšlikumus to novēršanai, kā arī izvērtēt Latvijas patēriņa kredītu tirgus attīstību nākotnē. Viens no darba mērķiem ir veikt analīzi, cik lielā mērā, patēriņa kredītu tirgus attīstība ietekmē uz inflāciju un izstrādāt pasākumus tās samazināšanai.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina šādi galvenie uzdevumi:
Pirmkārt, jāizpēta kredītresursu tirgus būtība, kredītu veidi, funkcijas, kredītpolitikas būtība saskaņā ar kredītu un makroekonomikas teoriju, kā arī klienta kredītspējas novērtēšanas principi.…
