Pensiju sistēmas attīstība

1. Latvijas pensiju sistēmas raksturojums
1.1. Pensiju sistēmas reforma un tās nepieciešamība
Pensiju sistēmas reforma tika uzsākta 1990-to gadu sākumā. Šīs reformas mērķis bija pārveidot pensiju sistēmu atbilstoši jaunajiem sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā.1
1990. gada 29. novembrī Augstākā Padome pieņēma likumu ”Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā 1991. gada 1. janvārī. Tā mērķis bija nodrošināt maksimālu ienākumu aizvietojumu vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā. Tomēr pensiju sistēma nespēja brīvi darboties jaunajos tirgus ekonomikas apstākļos šādu iemeslu dēļ:
Likumi un normatīvie akti paredzēja vienkāršotu pensijas aprēķināšanas kārtību, kurā dominēja valsts atbildība, tas ir, nebija ciešas sakarības starp apdrošinātās personas un darba devēja veiktajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām un pensijas apmēru;
Tika noteikts daudz pensionēšanas atvieglojumu, nenorādot to izdevumu kompensēšanas avotus;
Pensijas vīriešiem un sievietēm tika piešķirtas, sasniedzot diferencētu vecumu, kaut gan sievietēm paredzamais mūža ilgums ir ievērojami lielāks;
Tika noteikts zems pensionēšanas vecums;
Pensiju sistēma nebija pasargāta no iespējamiem finansiāliem un demogrāfiskiem satricinājumiem, jo tai neradās iespēja izveidot pietiekamu naudas līdzekļu rezervi, turklāt cilvēki nebija ekonomiski ieinteresēti iesaistīties šīs rezerves veidošanā;
Samazinoties nodokļa maksātāju skaitam un palielinoties pensionāru skaitam, tiktu apdraudēta pensiju sistēmas stabilitāte – strādājošie ar savām iemaksām nespētu nodrošināt esošo pensionāru paaudzi.
Saskaņā ar Pensiju reformas koncepciju, ko1995. gadā akceptēja Saeima, līdzās pašreizējai valsts paaudžu solidaritātes pensiju shēmai (1. līmeņa pensiju shēmai) paredzēts izveidot valsts fondēto pensiju shēmu (2. līmeņa pensiju shēma) un privātos pensiju fondus (3. līmeņa pensiju shēma). Saeima valsts pensiju reformas koncepciju pieņēma 1995. gada novembrī. 2
Jaunā pensiju sistēma ir veidota kā apdrošināšanas sistēma, kas balstās uz katra cilvēka paša ieinteresētību savu vecumdienu nodrošināšanā. Tas nozīmē, ka cilvēkam pašam ir aktīvi jāiesaistās savas pensijas nodrošināšanā, maksājot nodokļus un izmantojot iespēju uzkrāt pensijas kapitālu atbilstoši saviem ienākumiem dažādos pensiju plānos. Jo lielākas būs cilvēka sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, jo lielāka būs viņa pensijas apmērs.
…