1. Tūrisma nozares vispārīgs raksturojums
Pēdējos gados pasaulē par vienu no perspektīvākajām nozarēm atzīst tūrismu. Neskatoties uz pasaulē iestājušos ekonomisko krīzi un tās sekām, tūrisms turpina attīstīties un pilnveidoties. Pasaules kontekstā vērtējot, šī nozare arī krīzes laikā ir spējusi izdzīvot un attīstīties. No tautsaimniecības izaugsmes viedokļa tūrisma nozare ir raksturojama ar ievērojamu multiplikatīvo efektu. Tā rada jaunas darba vietas kā pašā nozarē, tā tieši un netieši saistītajās nozarēs, ir nodokļu maksātāja valsts un pašvaldību budžetā, investīciju un uzkrājumu avots, sniedz attīstības un izlīdzināšanas iespējas reģionos.
„Tūrisms ir cilvēka darbība, kas rodas, daļēji pateicoties patērētāja ekonomiskajiem apstākļiem. Turklāt tas ekonomiski ietekmē valstis un reģionus”, tā savā grāmatā „The business of tourism” J.Christopher Holloway definē tūrisma nozari kopumā. [29]
1.1. Tūrisma produkts un tā veidi
Pirms uzsākt tūrisma nozares detalizētu raksturojumu pasaules un Latvijas līmenī, ir svarīgi noskaidrot, kas tiek saprasts ar vārdu tūrisms, kā tas funkcionē un kas ņēm dalību šajā npzarē.
Pirmkārt, tūrisms ir kustība teritorijā, otrkārt tā ir pārvietošanās prom no cilvēka ierastās vides un treškārt tūrisms ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas parasti, bet ne vienmēr, ir saistīts ar dalībnieka izdevumiem. Ir grūti definēt tūrismu vienā teikumā, tādēļ joprojām pastāv vairākas definīcijas:
• Tūrisms ir personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīves vietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā, ne ilgāk kā vienu gadu. [41]
• Tūrisms ir parādība, kas ietver sevī cilvēku brīvu pārvietošanos no to dzīves vietas un darba vietas kā arī pakalpojumu sfēru, kas radīta, lai apmierinātu tās vajadzības, kas rodas ceļojumā.Tē ir teikts 1989. gadā izdotajā Hāgas tūrisma deklarācijā.
Tūrisms ir tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sniegšana un sagatavošana. Tā ir neražojoša nozare, taču tā dod lielus ienākumus, kā arī tā ir valūtas ienākumu avots – līdzeklis valsts maksājumu bilances izlīdzināšanai. Prognozē, ka 2012. g. tūrisms dos 12% pasaules eksporta kopapjoma.
Tūristi ir galvenās darbojošās personas visā procesā. Tūrists – fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīves vietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu. [41]
Latvijas Republikas „Tūrisma likumā” ir definēti šādi tūrisma veidi:
• aktīvais tūrisms – tūrisma veids, kurā tūrists visas nepieciešamās darbības veic pats;
• dabas tūrisms – tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos;
• kultūras tūrisms – tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām;
• rekreatīvais tūrisms – tūrsima veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;
• sporta tūrisms – sacensības atsevišķu aktīvā tūrisma iemaņu labākā un ātrākā izpildē, kā arī sacensības noteiktas grūtības kategorijas tūrisma maršrutu veikšanā. [23;13-14]
Pastāv vēl viena vispārīga tūrisma klasifikācija, kura ir arī definēta LR „Tūrisma likumā”. Tūrismu iedala starptautiskajā un vietējā tūrismā:
• Starptautiskais tūrisms – tūrisma pakalpojumu eksports vai imports, kad kādas valsts iedzīvotājs dodas ceļojumā uz citu valsti vai kad valsts uzņem citas valsts ceļotāju;
• Vietējais tūrisms – tūrisms, kad valsts iedzīvotājs ceļo savas valsts robežās.
…
