Sabiedrībā bieži izskan ziņas par to, ka kāds politiķis vai cita sabiedrībā vairāk vai mazāk pazīstama persona ir iesūdzējusi tiesā kādu masu informācijas līdzekli vai personu par to, ka šis masu informācijas līdzeklis vai persona ir aizskārusi viņa (viņas) godu un cieņu. Pārsvarā šādos gadījumos ir runa par civilprasībām, kur prasītājs lūdz tiesu uzlikt atbildētājam atsaukt godu aizskarošās ziņas un, parasti arī pieprasa morālā kaitējuma mantisku kompensāciju. Šeit runa ir par personas goda un cieņas aizsardzību civiltiesiskā ceļā. Tas arī ir sabiedrībā pazīstamākais un visbiežāk pielietotais tiesiskais personas goda un cieņas aizsardzības veids.
Daudz retākas ir lietas, kad tiek pielietota goda un cieņas aizsardzība krimināltiesiskā ceļā. Arī sabiedrība par iespējām izmantot šo tiesisko līdzekli ir daudz mazāk informēta. Pēdējā laikā, īpaši politiskajos strīdos, ir izskanējušas vairākas “skaļas lietas” par goda un cieņas aizskaršanu, kur risinājums meklēts tieši krimināltiesiskā ceļā. Šeit varam atcerēties lietu par 7.Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona izteikumiem, policista Didža Šmitiņa iesniegumu prokuratūrā attiecībā par E.Repšes izteikumiem par viņu vai arī lietu par Latvijas Ceļa darbinieku izplatītajām Tautas partijas deputātu kandidātus nomelnojošajām lapiņām.
Jāpiezīmē, ka krimināllietas par goda un cieņas aizskaršanu tiesās nonāk visnotaļ reti. Tomēr, diemžēl, bieži vien pretinieka vai konkurenta apsūdzība un nepatiesu ziņu izplatīšana tiek izmantota kā spēcīgs sabiedrisko domu ietekmējošs līdzeklis un nodarīt cietušajam ne vien morālu, bet arī netiešu materiālu kaitējumu. Šāda iespēja, nodarīt kaitējumu cietušā ar likumu aizsargātām interesēm, nosaka personas goda un cieņas krimināltiesiskās aizsardzības nepieciešamību.
Cietušajam ir iespēja un tiesības brīvi izvēlēties vai aizsargāt savas tiesības civiltiesiskā ceļā, vai, griežoties ar sūdzību tiesā, darīt to krimināltiesiskā ceļā. Tā kā civiltiesiskās atbildības iestāšanās, pastāvot noziedzīga nodarījuma sastāvam, neizslēdz iespēju iestāties krimināltiesiskai atbildībai un otrādi, cietušajam, protams, ir tiesības izmantot arī abus šos ceļus vienlaicīgi, prasot vainīgā sodīšanu krimināltiesiskā ceļā un morālā kaitējuma atlīdzību civiltiesiskā kārtībā.
Darba mērķis ir sniegt kompleksu pārskatu par krimināltiesisko regulējumu, kurš vērsts uz personas goda un cieņas aizsardzību, aplūkojot šī regulējuma vēsturisko attīstību, mūsdienu regulējumu Latvijā un ārvalstīs. Darba uzdevumi ir analizēt tiesību normu vēsturisko attīstību, analizēt Krimināllikumā ietverto noziedzīgo nodarījumu sastāvu, apkopot Latvijā esošo tiesu praksi un analizēt ārvalstu pieredzi attiecībā uz personas goda un cieņas krimināltiesisko aizsardzību.
Šajā darbā ir analizēta personas goda un cieņas krimināltiesiskās aizsardzības vēsturiskā attīstība Latvijā un Eiropā. Apskatot mūsdienu tiesiskā regulējuma izveidošanos un mūsdienu tiesisko institūtu rašanās gaitu dažādās tiesību sistēmās.
Analizējot noziedzīgu nodarījumu sastāvu īpaša uzmanība pievērsta tādiem problēmām kā juridisko personu reputācijas aizsardzība, amatpersonu goda un cieņas aizsardzība un Krimināllikuma 91.pantam – deputātu kandidātu aizsardzība pret nepatiesu ziņu izplatīšanu.
Darbā aplūkotas citu Pasaules valstu krimināllikumos ietvertās normas šajā krimināltiesību jomā. Šīs normas salīdzinātas ar Latvijas krimināltiesību normām. …
