Kopsavilkums
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Gadījumos, kad uzņēmējsabiedrības valde atsakās apstiprināt ieguvēja īpašuma tiesības uz kapitāla daļām, tiek aizskartas ieguvēja tiesības, kuru aizstāvībai likumdevējs kā vienīgo iespēju ir paredzējis griezties tiesā prasības kārtībā. Šādos gadījumos, kad ir ievēroti likumu noteikumi par kapitāla daļu atsavinājumu izsolē, nepieciešams tiesu izpildītājam piešķirt tiesības veikt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda komercreģistrā bez valdes piekrišanas, papildinot Komerclikuma 186. pantu ar (6)1 daļu un izsakot to šādā redakcijā: „Ja daļas atsavinātas piespiedu kārtā, par izmaiņām sabiedrības dalībnieku reģistra ierakstos precizētu dalībnieku reģistra eksemplāru komercreģistra iestādei iesniedz persona, kurai likums piešķīris tiesību veikt daļu atsavināšanu piespiedu kārtā.”
2. Tiesu izpildītāji, veicot novērtēšanu, par kapitāla daļu vērtību nereti pieņem to nominālvērtības kopsummu sabiedrības pamatkapitālā, kas ir par pamatu, ka netiek ievērota ātra un efektīva tiesu un citu institūciju nolēmumu izpilde. Lai noteiktu kapitāla daļu piespiedu pārdošanas vērtību atbilstoši to tirgus vērtībai, nepieciešams kapitāla daļu novērtēšanā, pieaicinot ekspertus, izstrādāt vienotus standartus un novērtēšanas kritērijus, kurus tiesu izpildītājs varētu praktiski pielietot.
3. Tiesu praksē laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās, dalot laulāto kopmantu, attiecībā uz uzņēmējsabiedrības kapitāla daļām, kuru īpašnieks ir viens laulātais, netiek atzītas otra laulātā īpašuma tiesības uz tām. Šāda tiesu prakse varētu būt par iemeslu, kāpēc praksē nav konstatēti gadījumi, kad tiesu izpildītāji vērš piedziņu uz uzņēmējsabiedrības kapitāla daļām kā laulāto kopmantu. Lai mainītu esošo praksi, Civilprocesa likuma 570. panta 1. daļa izsakāma šādā redakcijā: „Piedziņu vērš uz fiziskās personas mantu, arī uz šīs personas daļu kopīpašumā un laulāto kopmantā, tajā skaitā uzņēmējsabiedrības kapitāla daļām, kā arī likumā noteiktajos gadījumos — uz laulāto mantas kopību.”
4. Uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu apķīlāšanas kārtība ir nepietiekami regulēta Civilprocesa likumā, kā rezultātā no kapitāla daļu apķīlāšanas brīža līdz atsavinājumam izsolē netiek nodrošināta to vērtības nodrošināšana. Ņemot vērā likumā esošās nepilnības, nepieciešams Civilprocesa likuma 574. pantu papildināt ar 12. daļu un izteikt to šādā redakcijā: „Apķīlājot uzņēmējsabiedrības kapitāla daļas komercreģistrā, tiesu izpildītājs nosaka aizliegumu veikt sabiedrības reorganizāciju, izmaiņas pamatkapitālā un izmantot parādniekam balsstiesības.”
…
