1. Nodaļa. Tiesas un citu institūciju nolēmuma piespiedu izpildes vispārīgie noteikumi
Sprieduma piespiedu izpilde uzskatāma par civilprocesa stadiju. Tā ir civilprocesa stadija, kas nav obligāta katrā civillietā, bet nepieciešama brīdī, kad puse, kurai ar tiesas nolēmumu uzlikts kāds pienākums, to labprātīgi nepilda. Tā ir svarīgākā tiesvedības sastāvdaļa, pretējā gadījumā būtu jāatzīst, ka tiesas nolēmums zaudētu spēku, un tam nebūtu nekādu seku. Šī darba ietvaros autore apskatīs to spriedumu izpildi, kuros atbildētājam jāmaksā noteikta naudas summa pēc likumīgā spēkā stājušās sprieduma. Netiks apskatīti tiesu nolēmumi par nemantiska rakstura prasījuma izpildi vai cita pienākuma izpildi pret otru procesa pusi.
Civilprocesa likums no terminoloģiskā risinājuma nav konsekvents attiecībā pret vārda „spriedums” lietošanu. Civilprocesa likuma E daļas nosaukums „Tiesas spriedumu izpilde” it kā norāda uz spriedumu izpildi, tomēr Civilprocesa likuma 538.pants sniedz paplašinātu definīciju, turpat nosakot, ka izpildāmi ir arī tiesas lēmumi, un visbeidzot Civilprocesa likuma 539.pants, kurš paredz tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildi. Turpmākajos pantos Civilprocesa likumā lietots tikai vārds „spriedums”, taču jāsaprot, ka ar to domāti arī citi tiesu un citu institūciju nolēmumu kopumā. Tiesu spriedumus iedala divos veidos – spriedumi, kas prasa izpildīšanu un kurus var izpildīt jeb cum condemnatione un spriedumi, kas neprasa izpildīšanu no atbildētāja puses jeb sine condemnatione, piemēram, par juridisko attiecību pastāvēšanu vai nepastāvēšanu.
Sprieduma piespiedu izpildi Latvijas Republikas teritorijā veic vienīgi zvērināti tiesu izpildītāji, izņemot likumā paredzētos izņēmuma gadījumus atsevišķu kategoriju lietās, piemēram, nodokļu parādu piedzīšana. Tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuru darbību reglamentē normatīvie akti un tiesu sistēma. Kā izriet no Civilprocesa likuma 548.panta noteikumiem, tiesu izpildītājam deleģētas tiesības realizēt valsts varu, nodrošinot tiesas un citu institūciju pieņemto nolēmumu izpildi. Zvērinātu tiesu izpildītāju ar likumu garantētā neatkarība neizslēdz viņu disciplināro, civiltiesisko un krimināltiesisko atbildību par savu darbību.
Spriedumu un citu nolēmumu piespiedu izpildi Latvijas Republikā regulē Civilprocesa likuma E daļa, Tiesu izpildītāju likums , Civillikums, Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka tiesu izpildītāju darbību un nolēmumu izpildes kārtību, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprināta metodika, Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodekss un judikatūra. Pamatnostādnes par tiesas nolēmumu piespiedu izpildi noteiktas Civilprocesa likumā.
…
