Pievienotās vērtības nodoklis Latvijas un Eiropas Savienības nodokļu sistēmā, tā attīstība un nozīme tautsaimniecībā

Mūsdienu ekonomiskas politika ievērojamā mērā pamatota uz tiesību un nodokļu normām. īpaša nozīme tirgus tiesībām ir tad, kad eksistē tirgus attiecības starp ražotāju un patērētāju, starp pašiem uzņēmējiem un kas īpaši svarīgs starp valsti un uzņēmēju.
Nodokļi, kā ekonomiska kategorija, skar visu iedzīvotāju intereses. No tā, kādā mērā nodokļu sistēma valstī sakārtota un atbilst pastāvošajai ekonomiskajai situācijai ir atkarīga sabiedrības attīstība kopumā. Katras valsts valdības uzdevums ekonomikā ir nodrošināt valstiski svarīgu funkciju finansēšanu, veicināt stabilu uzņēmējdarbību un sekmēt iedzīvotāju labklājību.
Nodokļi kopumā veido vidēji 84% no valsts kopbudžeta ienākumiem, un līdz ar to nodokļu politikai ir būtiska nozīme. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN), tiek iekļauts preču un pakalpojumu cenās un līdz ar to ir uzskatāms par netiešo nodokli – pretstatā tiešajiem nodokļiem, ko iedzīvotāji un uzņēmumi maksā no saviem konkrētajiem ienākumiem.
Maģistra darba tēma – Pievienotās vērtības nodokli Latvijas un Eiropas Savienības nodokļu sistēmā, tā attīstība un nozīme tautsaimniecībā.
Pētījuma tēmas aktualitāti pamato situācija, kad prognozējamie ieņēmumi valsts budžetā no pievienotās vērtības nodokļa 2010. gadā aptuveni pusi – 48% no nodokļu ieņēmumiem, (šis nodoklis aizņem trešo vietu ieņēmumu daļā valsts kopbudžetā). Valdība noteicot šī nodokļa likmes vadījusies uz to, ka budžets kā minimums būs bezdeficīta. Bet uzņēmēji, kad aprēķina šī nodokļa summu, kuru ir jāmaksā valsts budžetā, korekti saskaita nodokļa summu un kaukulē iespējas, lai samazinātu aprēķināto nodokļa summu. Bet gatavās produkcijas patērētāji maksā par preci un sniegtiem pakalpojumiem, lielākoties pat nedomādami, ko nozīmē uz čeka aile PVN. …