Ievads
Nekustamo un kustamo lietu tirgū pēdējos gados bija vērojama diezgan liela pārdošanas un pirkšanas kāre, kas skāra arī lielu Latvijas iedzīvotāju daļu. Tāpēc būtiski palielinājās arī īpašuma tiesību izmantošanas skaita pieaugums, kā rezultātā arī atjaunoto un jauno tiesību izlietojuma problēmas. Iepriekš minētais veicināja arī problēmu rašanos pirmpirkuma un izpirkuma tiesību institūtos. Neskatoties uz to, ka ekonomiskā situācija valstī ir pasliktinājusies, īpašuma atsavināšanas darījumi vēl joprojām ir aktuāli, kas savukārt arī bieži rada strīdus situācijas par nelikumīgi noslēgtiem vai nepilnīgi noformētiem tiesiskiem darījumiem, ar kuriem tiek aizskartas trešo personu tiesības.
Īpašums ir pilnīgas varas tiesība pār lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Šis īpašums var būt kā pēc privātas gribas, tā arī pēc likuma dažādi aprobežots. Pērkot kādu īpašumu, pircējs bieži vien pat neiedomājas, ka šī darījuma slēgšanas laikā vai pēc šī darījuma noslēgšanas viņam varētu rasties k ādas problēmas ar īpašumtiesību iegūšanu vai arī ar šo tiesību izmantošanu. Šādas situācijas rodas tad, kad uz atsavināmo īpašumu tiesības ir kādai citai personai, kura var tās likumā noteiktajā kārtībā realizēt, atstumjot potenciālo pircēju. Dotās tiesības ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesīgajām personām, kuras savas tiesības var izmantot attiecīgi pirms un pēc pirkuma līguma noslēgšanas un īpašuma pārejas trešās personas īpašumā.
Jāatzīmē, ka šos tiesību institūtus tirgus dalībnieki vairāk uztver kā traucēkļus un apgrūtinājumus. Pastāv pat uzskats, ka šo tiesību realizācija ievērojami sarežģī un palēnina civiltiesisko apgrozību. No vienas puses tas tā tiešām ir, bet arī pirmpirkuma un izpirkuma tiesību institūtiem ir savas pozitīvās iezīmes. Taču neizpratne par šiem jautājumiem noved pie tā, ka tirgus dalībnieki mēģina apiet pirmpirkuma tiesību izlietošanas procesu, izmantojot šī tiesību institūta tiesiskā regulējuma trūkumus. Pirmpirkuma un izpirkuma tiesības institūta izplatība Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pietiekami plaša, lai ar šo institūtu varētu saskarties lielākā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šo tiesību institūtu pielietojums dažādu iemeslu dēļ, kas tiks apskatīti darbā, var sagādāt pietiekami daudz tiesiska rakstura problēmas, kuras bieži vien var nonākt un nonāk pat līdz izskatīšanai tiesu institūcijās.
Līdz ar to jautājums par pirmpirkuma un izpirkuma tiesību izlietošanu vēl joprojām ir aktuāls un tas ir dziļākas analīzes vērts, it īpaši kopīpašuma kontekstā, kas pie šībrīža ekonomiskās situācijas kļūst arvien aktuālāks, jo bieži cilvēki apņemas iegūt īpašumā lietu kopīgi, lai būtu finansiāli vieglāk to uzturēt.
Līdz ar iepriekš minēto maģistra darba izvirzītais mērķis ir apzināt problēmas, kas saistītas ar pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tiesisko regulējumu Latvijas Republikas normatīvajos aktos un šo tiesību realizēšanas kārtību, kā arī piedāvāt ar pirmpirkuma un izpirkuma tiesībām saistīto problēmu iespējamos risinājumus.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi darba uzdevumi:
- apzināt Latvijā pastāvošos normatīvos aktus, kas ietver pirmpirkuma un izpirkuma tiesību regulējumu;
- salīdzināt pirmpirkuma un izpirkuma tiesību realizācijas un aizsardzības kārtību;
- izpētīt pirmpirkuma un izpirkuma tiesību subjektu attiecības ar īpašumu atsavinātājiem un ieguvējiem;
- pētīt praktiskus materiālus;
- izvērtēt tiesību normu piemērošanu (ievērošanu) un atbilstību praksē esošai situācijai;
- sniegt iespējamos risinājumu variantus pirmpirkuma un izpirkuma tiesību realizēšanas kārtības uzlabošanai;
- izpētīt pirmpirkuma un izpirkuma tiesību izlietošanas īpatnības dažādos kopīpašuma gadījumos;
- analizēt ar pirmpirkuma un izpirkuma tiesību realizēšanu saistītās problēmas, ar ko saskaras fiziskas personas pie darījumu slēgšanas par saviem īpašumiem.
Maģistra darba objekts ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesību kopsakarība un to realizēšanas ceļi Latvijā.
Maģistra darba priekšmets ir pirmpirkuma un izpirkuma tiesību tiesiskā reglamentācija Latvijas Republikas normatīvajos aktos.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, maģistra darba izvirzīto uzdevumu izpildes gaitā tika pielietotas sekojošas tiesību normu interpretācijas metodes un zinātniski pētnieciskās metodes, t.i., analīzes, sintēzes, salīdzinošā, modelēšanas. Tāpat darbā tika izmantoti sekojoši informācijas avoti: normatīvie akti, juridiskā literatūra, publikācijas, interneta resursi, kā arī tiesu prakse (tiesu nolēmumi).
Lai pēc iespējas sekmīgāk sasniegtu izvirzīto mērķi, darbs tika sadalīts trijās nodaļās ar attiecīgām apakšnodaļām:
Pirmajā nodaļā tiek pētīts un analizēts pirmpirkuma un izpirkuma tiesību regulējums Latvijas normatīvajos aktos, t.i., uzmanība tiek vērsta šo tiesību institūtu jēdzieniem, rašanās pamatiem, kā arī apskatīti šo tiesību subjekti un to tiesības un pienākumi, kas rodas pie pirmpirkuma un izpirkuma tiesību izlietošanas.
Otrajā nodaļā veikta padziļināta pirmpirkuma un izpirkuma tiesību mijiedarbības izpēte tieši kopīpašuma kontekstā, kurā apskatīti šo tiesību izlietošanas priekšnosacījumi pie domājamās daļas pārdošanas, kā arī analizētas to izlietošanas īpatnības pie atšķirīgiem kopīpašuma objektiem.
Trešajā nodaļā pievērsta lielāka uzmanība problēmjautājumiem, kas skar pirmpirkuma un izpirkuma tiesību realizēšanu darījumos ar fizisko personu īpašumiem, kas ietver tādus aktuālu jautājumu kā zemes vai ēkas pirkums. Tāpat arī apskatīti pirmpirkuma tiesību iespējamie apiešanas gadījumi. Tāpat pievērta padziļināta uzmanība šībrīža aktuālam jautājumam par pašvaldību pirmpirkuma tiesību vienkāršošanu.
Maģistra darbs noslēdzas ar secinājumiem, kuri radušies rakstot šo darbu.
Šajā darbā tiks apskatīts, kādus konfliktus risina vai varbūt, tieši pretēji, rada pirmpirkuma un izpirkuma tiesības, cik plaši tās ir sastopamas Latvijas likumdošanā, kādas problēmas saistās ar to realizāciju un kādi ir iespējamie risinājumi un uzlabojumi.
…
