SECINĀJUMI
Epilepsija ir aptuveni vienādi pasaulē izplatīta hroniska saslimšana, kam var būt dažādi iemesli (ģenētiska pārmantošana, galvas smadzeņu traumu, asinsrites traucējumu, pārslimotu infekcijas slimību, hipoktiska bojājuma u.c. slimību sekas), ko raksturo atkārtotas lēkmes.
Krampju gatavības slieksnis ir īpaši augsts bērnu vecumā fizioloģisko krīžu laikā 3-4 gadu, 7-8 gadu, 11-14 gadu vecumā. Tiek minēti mazie epileptiskie kritēriji, ko novēro bērniem, kuriem epilepsijas rašanās varbūtība pieaug.
Apkopojot un izanalizējot pētījuma rezultātus, varēju izdarīt sekojošus secinājumus:
• Pirmsskolas iestādes pārsvarā strāda jaunie darbinieki no 30.- 40. gadiem (sk.6.1.att.) un pie tam izglītoši, 67% respondentiem ir augstāka izglītība un 21% respondentiem ir profesionāla izglītība.
• Redzot respondentu atbildes uz 6. jautājumu (sk.6.6.att.), redz ka 34% nesaņem no darba devēja informāciju par bērnu, kam ir epilepsija. Līdz ar to viņi īsti nezin, kā rīkoties un ko darīt epilepsijas lēkmes laikā.
• Labi, ka mūsdienās ir internets, TV (sk. 6.6.att.), kur 16% darbinieku tomēr lasīja vai redzēja informāciju par pareizu rīcību lēkmes laikā. Protams labi arī tas, ka 20% darbiniekiem bērnu vecāki atklāj bērnu diagnozi un pastāsta ko darīt lēkmes laikā. Tas ir ļoti svarīgs un uzticāms posms starp vecākiem un pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem.
• Atbildot uz 9 jautājumu, var secināt, ka tomēr pirmsskolas iestādes darbinieki izsauktu NMPD, ja bērnam būtu lēkme vairāk par 5 min (sk.6.9.att.), uz to norāda 66% un 18% respondentu izsauktu, ja lēkmes atkārtotos pēc kārtas.
• Atbildot uz 11. jautājumu (sk.6.11.att.) 60% darbinieku tomēr atzīst, ka gribētu, lai viņus apmācītu, kā pareizi rīkoties ar bērnu, kurām ir epilepsijas lēkme. Manuprāt, tā ir laba ideja, jo tad vecāks, laižot bērnu uz bērnudārzu, zinātu kā bērniņam palīdzēs līdz NMP atbraukšanai.
…
