IEVADS
Kā dažādas rotaļas var veicināt pirmsskolnieku intelektuālo attīstību? Kādām jābūt šīm rotaļām, lai tās būtu saistošas mazajiem bērniem, pieejamas viņu uztverei, interesantas un mērķtiecīgas? Kā mazo pirmsskolnieku prāta attīstību jāveicina pedagogiem? Kas jāievēro rotaļu vadīšanā? Šie jautājumi ir ļoti aktuāli katram pirmsskolas izglītības skolotājam, kas strādā ar bērniem.
Kā zināms galvenais un vadošais darbības veids pirmskolā ir rotaļa. Ar rotaļas palīdzību bērns izzina pasauli, tādējādi pilnveidojot savu intelektuālo un sociālo attīstību. Tāpēc ar šī bakalaura darba palīdzību centīšos izskatīt tēmu par rotaļām, kas veicina pirmsskolas vecuma bērnu prāta attīstīšanu rotaļās.
Labākais veids, kā attīstīt prāta spējas pirmsskolas vecuma bērniem ir rotaļa.
Viens no priekšnosacījumiem bērna prāta spēju attīstīšanā ir labi organizētas rotaļas. Lai pedagogs organizētu rotaļu, kas bērnus ieinteresētu un dotu iespēju attīstīt viņu prasmes un iemaņas, pedagogam nepieciešamas zināšanas par rotaļu, tās būtību, struktūru un atbilstību bērnu iespējām un vajadzībām. Tādēļ pirmsskolas pedagogam jāizprot kādi psihiskie procesi norit bērna personībā, kāda ir bērna domāšana, kādas bērniem pirmsskolas vecumā ir rakstura īpatnības. Tas palīdzēs izprast bērnus, viņu intereses, domāšanas veidu un organizēt atbilstošas rotaļspēles bērnu progresīvai attīstīšanai. Lai pirmsskolas skolotājs varētu izvēlēties rotaļu, kas būtu vispiemērotākā pirmsskolniekiem, skolotājam jāzina bērnu attīstības līmenis, uzkrātā pieredze un spēja koncentrēt savu uzmanību, kā arī loģiski spriest. Jāzina, uz ko savu uzmanību vērš attiecīgā vecuma bērni, kādas ir viņu intereses un jāprot prasmīgi komunicēt ar šiem bērniem, izmantojot rotaļu kā sava veida tiltu starp bērniem un pieaugušajiem.
Nākamais, kas labi jāapgūst pedagogam, ir spēja organizēt rotaļas, kas bērnos veidotu tikumiskās īpašības, humanitāti, prasmi kontaktēties ar citiem bērniem, palīdzēt viņiem. Arī pašam pedagogam visā savā darbībā jāparāda labestība, labvēlība un nepārtraukts atbalsts visiem bērniem bez izņēmuma. Tajā pašā laikā nepieciešams neuzkrītoši izskaust tādas īpašības kā skaudība, skopums u.c.
Lai novadītu rotaļas, kas veicina bērnu prāta spēju attīstīšanu, skolotājam jākrāj rotaļas, jāpilnveido tās pašam atbilstoši tām tendencēm, kādas viņš novēro darbā ar bērniem. Pirmsskolas skolotājam jāizjūt bērni, jāmana, kad rotaļa bērnus nogurdina, kļūst tiem neinteresanta, apnicīga un nedod vajadzīgos rezultātus.
Pirmsskolas izglītības iestāde pirmkārt kalpo bērna garīgās tapšanas sekmēšanai atbilstoši viņa vecuma motorikas un sensorikas attīstībai. Katrs cilvēks pasauli uztver savādāk – individuāli. Bērns darbojas patstāvīgi, lai soli pa solim kļūtu neatkarīgs no pieaugušajiem. Tomēr pirms bērns būs spējīgs darboties pilnīgi patstāvīgi, viņam laba pedagoga vadībā jāiemācās trenēt visas savas fiziskās un garīgās funkcijas, tādējādi veidojot savu garīgo vienotību un vispusīgi attīstoties. Pareiza audzināšana cenšas panākt nevis to, lai bērns uztvertu vienu pēc otras savstarpēji izolētas zināšanas, bet gan, lai saistītu iegūto pieredzi vienā veselā. Saprāta īstenā būtība slēpjas spējā sistematizēt un pretstatīt. Saites kļūst saprotamas, pretstats skaidrs, pretrunas aptveramas, secinājumi izrietoši un uzvedība kontrolējama.
Mazs bērns iepazīst pasauli ar rotaļu palīdzību. Pastāvīgi darbojoties daudzveidīgās rotaļās, bērns iegūst dažādas iemaņas. Viņš mācās uzstādīt mērķi un noteikt atbilstošus ceļus tā sasniegšanai. Daudzveidīgu rotaļu izmantošana prāta spēju attīstīšanai veicina bērna fantāziju un māksliniecisko iztēli. Interese un prieks virza bērnu nodarboties arvien vairāk, tādējādi prāta spējas ātrāk attīstās, jo bērna nodarbības ir biežākas un noris pastāvīgi. Gluži tāpat kā daudzveidīgas nodarbības veicina bērna ātrāku attīstību. Viņš cenšas pats tikt ar visu skaidrībā un viņam no pedagoga ir nepieciešama tikai neliela palīdzība – novērot bērna attīstību un netiešā veidā vadīt viņu tiktāl, cik tas ir nepieciešams.
Daudzveidīgajā pedagoģiskās un psiholoģijas literatūras klāstā zinātnieku liela uzmanība pievērsta bērnu prāta spēju attīstības problēmām. Šajā darbā autore centās atklāt vairāku pedagogu, zinātnieku un psihologu atziņas par prāta spēju attīstības būtību pirmsskolas vecuma bērniem.
Bakalaura darba analītiskā daļa balstās uz D.Lieģenieces, D.Dzintares, V.Romenkovas, R.Bošas, V.Zelmeņa, I.Jurgenas, Ž.Piažē, Brunera, Ļ.Vigotska, M.Montesori un citu autoru atziņām. Darbā analizēti tādi jautājumi, kā rotaļas attīstība, būtība, struktūra, veidi, īpašības, principi, funkcijas un intereses, kā arī pedagoga vadība un rotaļu organizēšanas priekšnosacījumi un posmi. Autore pievērš uzmanību rotaļu nodarbībām, ar kuru palīdzību bērniem attīstās prāta spējas. Darbā lielākā vērība piegriezta pirmsskolas bērnu intelektuālajai attīstībai ar rotaļnodarbību palīdzību.
…
