Pētāmais objekts – Civilprocesa likumā noteiktais regulējums, kas attiecas uz prasības nodrošināšanu vispārējās jurisdikcijas tiesā un šķīrējtiesā, kā arī Regulas (EK) Nr.44/2001 piemērošanas prasības ārvalsts tiesas nolēmuma izpildīšanas nodrošināšanai.
Pētījums tiks veikts civilprocesuālo tiesību nozarē, pilnveidojot Civilprocesa likumā noteiktās tiesību normas, kas regulē prasības nodrošinājuma piemērošanu vispārējās jurisdikcijas tiesā un šķīrējtiesā, kas sekmēs vienotu prasības nodrošinājuma piemērošanas un atcelšanas kārtību, vienlaikus nodrošinot pusēm procesuālo tiesību vienlīdzību ar prasības nodrošināšanu saistīto lēmumu pārsūdzēšanā, kā arī novēršot tiesību normu kolīzijas vienlaicīgi piemērojot Civilprocesa likumu un Regulu (EK) Nr.44/2001 ārvalsts tiesas nolēmuma izpildes nodrošināšanas procesā.
Pamatojoties uz temata aktualitāti, pētījuma objektu un savu ieskatu par konstatētās problēmas risinājuma meklēšanas virzienu, autore nosaka un formulē šādu darba mērķi –sagatavot priekšlikumus ar nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem Civilprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, ja tie skar Civilprocesa likuma piemērošanu, kas noteiktu vienotus un pusēm procesuāli vienlīdzīgus kritērijus prasības nodrošināšanas jautājumu jomā, lai novērstu tiesu prakses nepilnības un vienveidotu lēmumu pieņemšanas praksi.
Ievērojot izvirzīto darba mērķi autore nosaka mērķa sasniegšanai veicamos uzdevumus:
1. identificēt prasības nodrošinājuma jēdzienu un mērķi;
2. identificēt prasības nodrošinājuma pamatu un būtiskākās problēmas prasības nodrošinājuma piemērošanā un atcelšanā;
3. apkopot, analizēt tiesu praksi un judikatūras atziņas, un noskaidrot kādus kritērijus tiesa ņem vērā izlemjot apmierināt, noraidīt vai saglabāt piemēroto prasības nodrošinājumu;
4. analizēt, vai ar pašreizējo normatīvo regulējumu pušu tiesību aizsardzības mehānisms ir procesuāli vienlīdzīgs, efektīvs un sasniedz prasības nodrošinājuma mērķi attiecībā uz prasības nodrošinājuma jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanu, zaudējumu atlīdzināšanu un iespējamo zaudējumu nodrošināšanu;
5. analizēt, kā identificētos problēmjautājumus regulē civilprocesuālais regulējums Latvijas kaimiņvalstīs (Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un Baltkrievijā);
6. analizēt, vai pašreizējais normatīvais regulējums ļauj šķīrējtiesā izskatītajos strīdos efektīvi aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses;
7. analizēt dažādu iestāžu, institūciju, tiesību teorētiķu un praktiķu atziņas par konstatētajām problēmām;
8. analizēt starptautiskos tiesību aktus, kas regulē prasības nodrošinājumu un izvērtēt tos kopsakarā ar Civilprocesa likumā noteikto regulējumu;
9. piedāvāt un analizēt identificēto problēmjautājumu iespējamos risinājumus tiesību normu precizēšanai vai papildināšanai.
Temata izpētes robežas – maģistra darbs ir koncentrēts uz aktuāliem problēmjautājumiem prasības nodrošināšanas jomā un nesatur vispusīgu prasības nodrošināšanas institūta analīzi. Problēmas, kas attiecas uz konkrētu prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu, aizstāšanu un izpildi, šajā darbā netiek analizētas.
