Viena no galvenajām Latvijas vides politikas prioritātēm ir atkritumu saimniecības sakārtošana, it īpaši izgāztuvju radītā piesārņojuma samazināšana, to slēgšana un rekultivācija, kā arī jauno cieto sadzīves atkritumu poligonu vietu izvēle un celtniecība.
Latvijā patreiz notiek atkritumu saimniecības sakārtošana, ceļot jaunos reģionālos cieto sadzīves atkritumu poligonus un pakāpeniski slēdzot un rekultivējot vides prasībām neatbilstošās izgāztuves.
Lai garantētu Latvijas iedzīvotājiem tiesības dzīvot kvalitatīvā vidē, viens no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem ir modernas, vides aizsardzības prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide valstī, ko reglamentē „Atkritumu apsaimniekošanas likums”. Likums nosaka, ka „atkritumu apsaimniekošana veicama tā, lai netiktu apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, kā arī personu manta; atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī florai un faunai; radīt traucējošus trokšņus vai smakas; piesārņot un piegružot vidi; izgāztuves jāslēdz saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī jānodrošina slēgto izgāztuvju un poligonu rekultivācija.”
Atkritumu izgāztuvē notiek ķīmiskie un bioloģiskie procesi. Atkritumu bioloģiskā degradācija jeb sadalīšanās ģenerē metānu (CH4) un oglekļa dioksīdu (CO2), kā arī citus piejaukumus - nelielu daudzumu skābekļa, nemetāna organiskos komponentus, kuru galvenā sastāvdaļa ir H2S un citas gāzes. Šo gāzu emisija un to ietekme uz gaisa piesārņojumu no izgāztuvēm ir viens no piesārņojuma avotiem atmosfērā.
Nekontrolēta atkritumu izgāšana rada nopietnas bažas, jo tiek piesārņoti meži, bojātas ainavas, jo rodas arvien vairāk nelegālās izgāztuves, kurās nereti tiek apglabāti nezināmas izcelsmes un satura atkritumi. Arī pēc izgāztuves slēgšanas tā turpina piesārņot gruntsūdeņus, kas tā var turpināties daudzus gadus, ja netiek veikti nepieciešamie pasākumi.
Nacionālās sadzīves atkritumu pārvaldes un apsaimniekošanas koncepcijas mērķis ir slēgt eksistējošās nekontrolējamās atkritumu izgāztuves un izveidot 10-12 reģionālās atkritumu poligonus, kuri atbilstu Eiropas Savienības standartiem. Saskaņā ar ES direktīvām, gadījumā, ja izgāztuves ikgadējo atkritumu ietilpība pārsniedz 10 000 m3, ir nepieciešams izveidot izgāztuvē atkritumu gāzes savākšanu.
Patreiz Rīgas rajonā eksistējošā atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir neatbilstoša ES prasībām. Rīgas rajona Priedaines atkritumu izgāztuve darbojas jau kopš 1960. gada. Pašlaik tā aizņem 7 ha lielu platību.…
