Progresīvās nodokļa sistēmas ieviešanas iespējas Latvijā ir aktuāla jau vairākus gadus. Šādas nodokļu sistēmas ieviešana būtu svarīga Latvijas ekonomikai un valsts attīstībai, jo tādā veidā tiktu panākts vienlīdzības princips– kas pelna mazāk, maksā mazākus nodokļus, bet, kas pelna vairāk - maksā lielākus.
Progresīvo likmju būtība ir tāda, ka nodokļu slodze starp maksātājiem tiek sadalīta atbilstoši nodokļu bāzes lielumam. Jo lielāka bāze, jo augstāka likme. Progresīvās likmes atbilst Ādama Smita, ekonomiskā liberālisma pamatlicēja, maksātspējas principam, kas balstīts uz vienlīdzīgas ziedošanas (upurēšanas, zaudēšanas) koncepciju. Šī teorija aizstāv viedokli, ka progresīvas likmes nodrošina maksātspēju interešu aizstāvību. Valstis (piemēram, Zviedrija), kurās ir progresīvā nodokļa sistēma, atbalsta un aizsargā mazturīgos slāņus, un balstās uz taisnīguma principiem. Progresīvās likmes arī tiek izmantotas, lai zināmā mērā ierobežotu lielražošanas attīstību un lielkapitāla rašanos valstī, ja tas nav vēlams.
Visbiežākais arguments, kas tiek minēts par sliktu progresīvajiem nodokļiem ir tāds, ka progresīvās likmes bremzē progresu un attīstību, jo situācijā, kad intensīvāka darba rezultātā ir gūti lielāki ienākumi, valsts ar paaugstinātu likmi nodokļu veidā iekasē lielāku daļu.
Diplomdarba mērķis ir, pamatojoties uz pašreizējo Latvijas ekonomisko stāvokli un citu pasaules valstu progresīvā nodokļa sistēmas ieviešanas pieredzes izpēti, izvirzīt progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanas iespējas Latvijā.
Mērķa sasniegšanai, diplomdarbā izvirzīti šādi uzdevumi:
Izpētīt nodokļu sistēmu un tās būtību pasaulē un Latvijā;
Izpētīt iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēmu pasaulē un Latvijā;
Izanalizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu Latvijā;
Izpētīt iedzīvotāju ienākuma nodokli Baltijas valstīs un Eiropā;
Izanalizēt progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēmu;
Izanalizēt progresīvās nodokļa sistēmas pozitīvos un negatīvos aspektus;
Izanalizēt sabiedrības viedokli par progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmu un tās ieviešanas iespējām Latvijā.
Pētījuma objekts ir Latvija un Eiropas valstis.
Pētījuma periods ir no 20 gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Darbs ir strukturizēts četrās nodaļās, kuras ir iedalītas, lai pēc iespējas precīzāk un saprotamāk izprastu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas būtību, kā arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēmas ieviešanas nepieciešamību Latvijā un tā iespējamo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Pirmā nodaļa atspoguļo nodokļu sistēmas vēsturi, tā veidus pasaulē un Latvijā.
Otrajā nodaļā tiek apskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēma pasaulē un Latvijā, sīkāk izpētīts algas nodoklis, nodoklis par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, neapliekamais minimums un nodokļu atvieglojumi. Nodaļā tiek apskatīta iedzīvotāju ienākuma nodokļu sistēma Baltijas valstīs un Eiropā. Tiek sīkāk izanalizēta IIN administrēšana Latvijā.
Trešajā nodaļā autore izpēta progresīvā iedzīvotāja ienākuma nodokļa sistēmu, tās ieviešanas iespējas, pozitīvos un negatīvos aspektus.
Ceturtajā nodaļā ir aplūkojama autores izstrādātās anketas analīze par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret progresīvo nodokli un tā ieviešanas iespējām Latvijā.
Lai sasniegtu izvirzīto darba mērķi un veiktu izvirzītos darba uzdevumus, autore izmantojusi speciālo literatūru, normatīvos aktus, elektroniskos resursus un literatūru, ar kuru palīdzību noskaidroja un izanalizēja progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa(turpmāk tekstā PIIN) ieviešanas iespējas un sekas Latvijā.
Diplomdarba izstrādē izmantotas monogrāfiskā, salīdzināšanas un teorētiskās pētīšanas metodes.…
