Projekts ir ienācis skolas ikdienā kā jauna metode. Projektu darbā iekļaujas vecāko klašu skolēni, bet sākumskolā projektu metodi izmanto tikai projektu nedēļas laikā, kā rezultātā netiek izmantota projektu metodes iespējas sākumskolas skolēnu praktisko prasmju pilnveidošanās.
Diplomdarba mērķis ir izpētīt, izstrādāt un praksē pārbaudīt sākumskolas skolēnu mājturības un tehnoloģijas praktisko prasmju veidošanas iespējas projektu darba ietvaros.
Pirmajās divās nodaļās ir analizēta literatūra, kurā izmantotas I. M. Rubanas, A. Šmites, I. Liepiņas, Z. Lapiņas, V. Rudiņas teorētiskās atziņas par projektu metodes un projektu nedēļas būtību, kā arī V. Hibneres, E. Volanes, J. Plinera un citu autoru teorētiskās atziņas par praktisko prasmju veidošanos mājturības un tehnoloģijas stundās 1. – 4. klasē.
Zināšanas ir gandrīz visas cilvēka mācīšanas pamats. Izmantojot iegūtas zināšanas, skolēni apgūst prasmes un iemaņas. Prasmes ir spēja veikt darbību tādā līmenī, ko var panākt tikai prakses vai treniņa rezultātā.
Trešajā nodaļā ir aprakstīta praktiskā daļa. Tajās tiek analizēti un apkopoti izpētes materiāli par skolēnu praktisko prasmju veidošanu pirms projekta darba realizācijas. Pētījuma laikā tika izstrādāts uzdevumu kopums Rīgas 31. vidusskolas 2. klases skolēnu praktisko prasmju pilnveidošanai darbā ar papīru.
Plānojot skolēnu uzdevumu kopumu tika ņemti vērā skolēnu praktisko prasmju veidošanas līmeņi, vecumposmu īpatnības un mācību priekšmeta izglītības standarta pamatprasības, un atbilstoši tam tika izstrādāti uzdevumi tā, lai skolēniem ar katra jauna uzdevuma veikšanu pilnveidotos esošās praktiskās prasmes.
Uzdevumu kopums tika realizēts no 2006. gada 20. novembra līdz 2006. gada 22.decembrim, īstenots pilnībā, un veikta darba analīze. Pēc uzdevumu kopumu realizācijas notika skolēnu praktisko prasmju un iemaņu darbā ar papīru pārbaude un pārbaudes rezultātu analīze.…