1.1. Mācību prasmju izpratne teorētiskajā literatūrā
Prasme ir māka jeb spēja veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam. Tā ir darbības izpildes priekšnosacījums un tāda zināšanu, darbības paņēmienu apguves pakāpe, kas ļauj apgūto izmantot mērķtiecīgā darbībā. Daļu prasmju cilvēks apgūst dabiskās pieredzes procesā, piemēram, prasmi staigāt, citas – pašam apzināti vingrinoties vai speciālista vadībā, piemēram, datora lietošanas prasmi. Prasme veidojas daudzpusīgos, atkārtotos vingrinājumos un var uzlaboties bezgalīgi, piemēram, runas prasme, vadīšanas prasme, valodas prasme (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca 2000). Tātad prasme ir saistīta gan ar zināšanu, kas ir reālās pasaules lietu un parādību apjēgts un iegaumēts atspoguļojums cilvēka apziņā, gan praktiskās darbības paņēmienu apguvi. Galvenie zināšanu elementi ir fakti un likumsakarības, ko palīdz apgūt un izprast praktiska darbība. Praktiski pielietotas zināšanas labāk nostiprinās atmiņā un vieglāk reproducējas. Prakse kā izziņas avots piedāvā dabiski izveidojušos cilvēka izziņas loģisko ceļu – no sajūtām un uztveres uz priekšstata tēlu apzināšanu un jēdzienu veidošanu, kas nodrošina vispārinātu zināšanu pielietošanu jaunā situācijā, atraujoties no tēlaini konkrētās domāšanas, tādējādi paplašinot darbošanās brīvību (Žogla 2001).
Bērna elementārās prasmes veidojas pieredzes un atdarināšanas rezultātā. Attīstības gaitā tās automatizējas un kļūst par komponentiem sarežģītākām prasmēm, proti, kļūst par iemaņām. Piemēram, mācoties rakstīt, bērns sākumā ar diezgan lielu piepūli apgūst burtu rakstīšanas māku. Tad viņš iemācās no burtiem veidot vārdus, no vārdiem teikumus un beidzot spēj rakstveidā brīvi izteikt attiecīgo saturu. Līdzīgi ikvienu prasmi var pilnveidot līdz meistarības pakāpei. Jo vairāk prasmes paņēmieni ir automatizēti, jo pilnīgāk ir izkopta prasme (Zelmenis 1991). Tātad iemaņa ir māka, kas iegūta ilgstošā vingrināšanās procesā un ir apgūta tādā mērā, ka darbība tiek veikta automātiski, tai nav nepieciešama apzināta kontrole, vadība un regulēšana. Iemaņa ir automatizēta darbība, kas nostiprinājusies, to vairākkārtīgi atkārtojot. Iemaņa attiecas tikai uz darbības tehnisko pusi un kopā ar zināšanām veido prasmes pamatu (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca 2000). Bet tikai daļa prasmju pāraug iemaņās (Žogla 2001).
Ļoti svarīgs prasmju un iemaņu izkopšanas nosacījums ir mērķtiecīgi vingrinājumi – darbības atkārtošana, kamēr tiek sasniegts rezultāts.
…
