Mūsdienu tirgus ekonomikā valsts kompetencē ir daudzas funkcijas, pirmkārt saistītas ar t.s “sabiedrības labumu” sniegšanu. Šo funkciju veikšanai valsts rīcībā jābūt pietiekamam finanšu līdzekļu daudzumam, kurus pārvalda ar valsts budžetu. Budžeta politikas izdevumu un ieņēmumu daļas ir cieši saistītas un prasa tās uzbūves teorētisko principu un realizācijas mehānismu izstrādi. Īpaši sarežģīta politika ir ieņēmumu sfērā, jo valsts risina pretrunīgus uzdevumus: no vienas puses ir nepieciešams maksimizēt valsts ieņēmumus, no otras – pēc iespējas samazināt nodokļu slogu, taisnīgi sadalot to starp nodokļu maksātāju dažādām kategorijām.
Latvijā pastāv tiešie un netiešie nodokļi. Tiešie nodokļi ir tie nodokļi, kuru apliekamais objekts pieder pašam maksātājam. Tie ir uzņēmuma ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Pēc statistikas datiem, tiešo nodokļu īpatsvars budžeta ieņēmumos no 1997.gada līdz 2003. gadam svārstās 51% līdz 53% robežās.
Pēdējos gados Latvijas valdības nodokļu politika ir vērsta uz to, lai palielinātu netiešo nodokļu īpatsvaru kopējos budžeta ieņēmumos. Netiešos nodokļus Latvijas nodokļu sistēmā veido pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un muitas nodoklis. Tie ir nodokļi, kuru apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Netiešie nodokļi pilnībā tiek pārnesti uz patērētāju, ietverot nodokļi patēriņa preces vai pakalpojuma pārdošanas cenā. Netiešie nodokļi Latvijas kopbudžeta ieņēmumos no 1997.gada līdz 2003.gadam svārstās 31,8% līdz 32,3% robežās.
Viens no svarīgākajiem nodokļiem ir Pievienotās vērtības nodoklis, kas veido aptuveni 56% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. PVN ir viens no svarīgākajiem nodokļiem arī Eiropas Savienībā, un nākotnē tā iekasēšanā piedalīsies arī Latvija.
Darba autors PVN par darba mērķi ir izvēlējies, tāpēc, ka šis nodoklis rada vislielākās problēmas gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai. Uzņēmumu grāmatvežiem sagādā grūtības izprast PVN būtību, tas nozīmē izprast būtiskus nodokļa principus, zināt, kas ir apliekams ar šo nodokli (nodokļa objekts), kādi ir galvenie nodokļa likmes noteikšanas nosacījumi. Pats vienkāršākais princips – saprast, ka ar PVN apliek nevis naudu, ko saņem par kādu preci vai pakalpojumu, bet tieši pašu preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu.
Jāatzīst, ka daudzas šī likuma un noteikumu normas nav loģiskas. Piemēram, aizdevuma procentus PVN deklarācijā jāuzrāda, bet depozīta procentus- nē.
Ja likumus rakstītu, pamatojoties uz loģiskiem apsvērumiem, tad profesionāli izglītotiem cilvēkiem būtu vieglāk rast risinājumus un darbs prasītu mazāku laika patēriņu.
Daudzie PVN likuma un noteikumu grozījumi tiek izdarīti, lai saskaņotu Latvijas PVN likuma normas ar Eiropas Savienības 6.direktīvu, kas regulē PVN. Likumdošanas uzlabošanas process ir pakāpenisks, ja visus 6.direktīvas ieteikumus iestrādātu uzreiz Latvijas PVN likumā, Latvijas uzņēmējdarbības un nodokļa administrēšanas jomā sāktos panika.
Šī darba mērķis ir pētīt un analizēt pievienotās vērtības nodokli Latvijā un Eiropas Savienības valstīs, saistot to ar patreiz spēkā esošo PVN likumdošanu un salīdzināt to ar Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija Sesto direktīvu (77/388/EEC), kas regulē PVN piemērošanu Eiropas Savienībā. …
