Raidījuma "Nekā personīga" vizuālie un verbālie manipulatīvie paņēmieni

Lai radītu vispārīgu priekšstatu par to, cik bieži tiek pārststāvēta katra kameras distane, skatīt 2.18. attēlu. Šis attēls pierāda, ka raidījuma sižetos visbiežāk tiek lietoti tuvplāni - tos lieto gan plānos, kuros tiek intervētas personas, gan arī lai ilustrētu detaļas.

2.18. attēls. Kameras distance raidījumā „Nekā personīga”.

Kā jau minēts šī bakalaura darba teorētiskajā daļā, arī filmēšanas leņķis spēj saturēt konotatīvu nozīmi. Nosakot filmēšanas leņķus, galvenais uzdevums ir iedomāties sevi operatora vietā un saprast, kur viņš/a atrodas un kā ir pagriezta kamera. Lai nerastos papildus nozīmes, televīzijas ziņu žurnālistikā, operatoram personas būtu jāfilmē acu līmenī, taču kā tas notiek raidījumā „Nekā personīga”? Par šo manieri attiecībā uz intervijām un personu atpsoguļojumu tajās, ir iespējams izlasīt nodaļā „Interviju atspoguļojums”. Filmēt cilvēku acu līmenī nozīmē filmēt tā, ka kamera atrodas cilvēka acu augstumā. Tomēr cilvēki „Nekā personīga” sižetos neparādās tikai interviju laikā, bet arī piefilmējumos un ir iespējams analizēt arī to, vai citi objekti ir filmēti acu augstumā, atceroties, ka kameras leņķi var noteikt iedomājoties sevi operatora vietā. Izlasē iekļautajos sižetos, acu augstumā vienmēr tiek filmēti raidījuma vadītāji. To pierāda gan pirmā analīzes sižeta 76.plāns, gan 10.sižeta 25.plāns, gan 13.sižeta 11.plāns (skat. 2.19. att.). Iemesls šādai rīcībai varētu būt tas, ka šie pieteikumi, kuri sižeta laikā redzami, tiek veikti nesteidzoties un pietiek laika sakārtot kameru tā, kā tai būtu jābūt. Protams, arī nevar noliegt faktu, ka raidījuma vadītāji vēlas sižetā sevi ierāmēt pēc iespējas labāk.…