Raidījumu "Panorāma" un "Ziņas" dienaskārtīb... / ID: 370105

14,20 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:370105

Автор: grieca (14)

Оценка:

Опубликованно: 01.06.2012.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 22 единиц

Ссылки: Использованы

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Apzīmējumu saraksts	5
	Ievads	6
1.	TEORĒTISKĀ DAĻA	8
1.1.	Dienas kārtības teorija	8
1.1.1.	Dienas kārtības teorijas raksturojums	8
1.2.	Ziņu raidījums	10
1.2.1.	Ziņas jēdziens	10
1.2.2.	Televīzijas ziņas	10
1.2.3.	Ziņu veidi	11
1.2.4.	Ziņu veidošanas posmi	11
2.	METODOLOĢIJA	14
2.1.	Kontentanalīze	14
2.1.1.	Kontentanalīzes jēdziens	14
2.2.	Anketēšana	15
2.2.1.	Anketēšanas metode	15
2.3.	Intervēšana	16
2.3.1.	Intervēšanas metode	16
3.	EMPĪRISKĀ DAĻA	18
3.1.	Kontentanalīze	18
3.2.	Aptaujas anketas rezultāti	24
3.3.	Elektroniskā intervija	26
	Secinājumi	28
	Izmantotā literatūra	29
	Pielikumi	31
	1.pielikums	31
	2.pielikums	45
	3.pielikums	50

Фрагмент работы

Dienas kārtības noteikšana masu komunikācijā ir plaši izplatīta.1 Ziņu mediju dienaskārtība kļūst ievērojamā mērā par publikas dienas kārtību.2 Citiem vārdiem sakot, ziņu mediji nosaka publikas dienas kārtību.3
Valters Lipmans (Walter Lippmann) – dienas kārtības noteikšanas idejas intelektuālais tēvs, ziņu medijus salīdzināja ar logiem, kuri atrodas ārpus cilvēka vadošās pieredzes, un, kuri nosaka mūsu kognitīvās kartes par šo pasauli.4 Mediju dienas kārtības teorijas rašanos var datēt ar 1922. gadu, kad laikrakstu komentētājs Valter Lipmans konstatēja, ka medijiem ir liela vara attiecībā uz sabiedrību.5 Mediju dienas kārtības teorijas lielākās daļas pētījumu pamatā ir divi pieņēmumi:
1. Plašsaziņas līdzekļi neatspoguļo realitāti, viņi to filtrē un rada.
2. Plašsaziņas līdzekļu uzmanības koncentrācija uz kādu konkrētu problēmu, sabiedrībai liek to uzsvērt kā svarīgāko.6…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −45,67 €