Visā pasaulē tieši bankas un apdrošināšanas sabiedrības operē ar lielākajiem un apjomīgākajiem finansu līdzekļiem, tādēļ šo institūciju darbība ir būtiska jebkuras valsts ekonomikas attīstībai.
Apdrošināšana ir veids, kā aizstāvēt saimnieciskā subjekta vai fiziskas personas mantu, veidojoties dažādām nelabvēlīgām situācijām saimniecisko darījumu kārtošanā. Stabils apdrošināšanas tirgus ir būtisks jebkuras veiksmīgas ekonomikas struktūras komponents. Apdrošināšanas mērķis ir segt noteikta riska radītos finansiālos zaudējumus. Apdrošināšana darbojas arī kā stimuls jau esošajai uzņēmējdarbībai. Pateicoties tai, iespējams lielāku daļu no uzņēmuma līdzekļiem ieguldīt ražošanā. Pretējā gadījumā šos līdzekļus vajadzētu glabāt viegli pieejamos rezerves fondos visu nākotnē iespējamo zaudējumu segšanai. Šobrīd arī mūsu sabiedrībā sāk attīstīties izpratne par apdrošināšanas pakalpojumu izmantošanas priekšrocībām, tomēr bieži vien tieši informācijas trūkums noved pie šo iespēju neizmantošanas. Tāpēc ir svarīgi zināt aktuālākos apdrošināšanas veidus, izmaksas, kas rodas apdrošinoties un iespējamo finansiālo atdevi situācijā, kad iestājies apdrošināšanas gadījums. 3;27
Tā kā apdrošināšanas tirgū darbojas liels skaits apdrošināšanas sabiedrību, potenciālajam klientam var rasties grūtības, izvēloties sev piemērotāko. Atkarībā no riska lieluma un attiecīgajiem atbildības limitiem, klients var vadīties no cenas, kas tiek prasīta par konkrēto pakalpojumu, var izmantot personiskas pazīšanās un kontaktus, izmantot profesionālu analītiķu konsultācijas, vai vienkārši iet uz labu laimi un kaut kur apdrošināties. Tomēr īpaši nopietnu un lielu risku apdrošināšanai būtu nepieciešama nopietnāka apdrošināšanas sabiedrību un kopējā tirgus izpēte. Pirmo iespaidu par katru apdrošināšanas sabiedrību var gūt analizējot to finansu pārskatus. Apdrošināšanas sabiedrības gada pārskats, kā jebkuram citam uzņēmumam, ir galvenais pārskata dokuments, kas atspoguļo sabiedrības darba rezultātus par pagājušo gadu, sniedz skaidru priekšstatu par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, sabiedrības finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem. Balstoties uz sabiedrības gada pārskatu ir iespējams kontrolēt un analizēt sabiedrības darbību. Tāpēc šim pārskatam ir liela nozīme, vērtējot gan no sabiedrības vadītāja, darbinieku, klientu kā arī no valsts viedokļa.
Līdz ar to darba autors izvirza darba mērķi – analizēt apdrošināšanas sabiedrību piedāvātos pakalpojumus, detalizētāk pievēršot uzmanību pamata apdrošināšanas veidiem, ar ko uzņēmējs vai privātpersona var pasargāt savu īpašumu, veselību un atbildību, kā arī aprakstīt galvenās atšķirības un specifiskos posteņus, kas sastopami apdrošināšanas sabiedrību gada pārskata dokumentos.
Vadoties no darba mērķa, darba autors izvirza sekojošus uzdevumus:
1)apskatīt apdrošināšanas procesa dokumentāciju un terminus;
2)pētīt apdrošināmo risku veidus, sīkāk apskatot katru no tiem un dodot nelielu šābrīža tirgus analīzi katrā no apdrošināšanas veidiem;
3)speciālajā literatūrā izpētīt pārapdrošināšanas nozīmi apdrošināšanas sabiedrību finansiālās stabilitātes nodrošināšanā;
4)izvērtēt Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas nepieciešamību apdrošināšanas sabiedrību darbības regulēšanā.
Darba struktūra veidota tā, lai lasītājam rastos kopējais priekšstats apdrošināšanu, sākot ar sīkākām detaļām un beidzot ar izpratni par apdrošināšanas sabiedrību darbību un nozīmīgumu valsts ekonomikas attīstībā.
Neskatoties uz salīdzinoši nelielo apdrošināšanas pakalpojumu klāstu, kāds ir Latvijā, pagaidām arī šis apjoms netiek izmantots pilnībā..
Tēmas paplašināšanai autors piedāvā kopējā apdrošināšanas tirgus attīstības tendences pēdējo gadu laikā. Sīkāk tiek analizēta apdrošināšanas loma valsts ekonomikā kā arī pārredzamā nākotnē realizējamās būtiskākās likumdošanas izmaiņas.
Bakalaura darbā autors izmantojis Latvijas Republikas likumus, speciālo literatūru un apdrošināšanas sabiedrību informatīvos un reklāmas materiālus.
1. Apdrošināšanas process
Apdrošināšanas pamatā ir līgums. Viena puse noslēdz līgumu ar otru pusi par noteikta pakalpojuma slēgšanu.
Risks
Apdrošinājuma ņēmējs Apdrošinātājs
1.1.att. Apdrošināšanas trejādā rakstura shēma 3;69
Trīsstūra virsotnē atrodas apdrošināšanas risks. Tas var būt ugunsgrēka, zādzības, transporta līdzekļa bojājuma vai aizbraukšanas u.tml. risks. Apdrošinājuma ņēmējs ir persona vai firma, kas ir nopirkusi apdrošināšanu. Apdrošinātājs ir apdrošināšanas sabiedrība, kas ir noslēgusi līgumu ar apdrošinājuma ņēmēju par apdrošināšanas veikšanu tādā vai citādā veidā. 3;69
Šis trīsstūris protams neatspoguļo visas apdrošināšanā iesaistītās puses, jo apdrošinājuma ņēmēja interesēs reizēm darbojas starpnieki – apdrošināšanas aģenti un brokeri. Ar apdrošinātāju savukārt sadarbojas pārapdrošinātāji, kas apdrošina apdrošinātāju gluži tāpat, kā apdrošinātāji apdrošina apdrošinājuma ņēmēju. 3;71
1.1.Pieteikums
Apdrošināšanas process iesākas ar pieteikumu (pielikums Nr. 1), ko apdrošinātājs pieprasa no apdrošinājuma ņēmēja. Pieteikums neuzliek par pienākumu nedz apdrošinātājam noslēgt apdrošināšanas līgumu vai uzņemties saistības segt zaudējumus, ko ir cietis apdrošināšanas pieteikuma iesniedzējs, nedz apdrošināšanas pieteikuma iesniedzējam uzņemties kādas saistības, tomēr tas ir visbiežāk lietotais paņēmiens, ar kura palīdzību apdrošinātājs iegūst informāciju par apdrošināšanas risku. Lielākajā daļā apdrošināšanas veidu pieteicējs aizpilda pieteikuma veidlapu un iesniedz to apdrošinātājam. Šo veidlapu var saņemt tieši no apdrošinātāja vai arī no apdrošināšanas brokera vai starpnieka.…
