IEVADS
Sengrieķu filozofs Platons cilvēkus, kas neprot peldēt, uzskatīja par neizglītotiem. Mūsdienās mēs vairs neesam tik kategoriski savos uzskatos par peldēšanas svarīgumu, taču bez šaubām – šī ir mūsu veselībai un drošībai vitālā prasme.
Peldēšana ir ne tikai lielisks vispārējās fiziskās aktivitātes veids, bet arī sniedz terapeitisku efektu veselības stāvokļa uzlabošanā. [28.]
Bērniem peldēšanas apmācība jāsāk agri. Laba peldēt prasme ievērojami samazina risku noslīkt, kas ir viens no izplatītākajiem nejaušas nāves gadījumiem jaunu cilvēku vidū. Bērniem peldēšanas nodarbības jāsāk jau agrā bērnībā; vairumam bērnu tiek ieteiktas peldēšanas nodarbības tiklīdz viņi iemācās staigāt, taču mazuļus var vest uz bērnu baseinu jau agrāk, tiklīdz viņiem veiktas visas nepieciešamās vakcinācijas. [13., 7.].
Peldēšanas apmācības programma ir ļoti aizraujoša. Nodarbības notiek jautri, viegli un droši. Bērni apgūst lietderīgas zināšanas un praktiskās iemaņas. Apmeklējot peldēšanas nodarbības bērns izaug pats savās acīs, nostiprina raksturu un attīsta iztēli. Bērni mācās kļūt patstāvīgāki, atbildīgāki, disciplinētāki un organizētāki.
Treniņu periodizācijā jauno peldētāju sagatavošana sastāv no četriem etapiem: sākuma sagatavošanas; sākuma sporta specializācijas (spēju sagatavošanas); padziļinātas specializācijas un pilnveidošanas.
Visas fiziskās spējas neattīstās vienādi. Tāpēc trenerim ir jāzina, kad šo spēju līmenis ir visaugstākais un kad visizdevīgāk attīstīt fiziskās spējas. Tāpat kā pastāv cieša kopsakarība un mijiedarbība starp vispusīgo un fizisko sagatavošanu, tāda pat vienotība saista arī fiziskās īpašības. Praktiski nav tāda sporta veida, kas prasītu un attīstītu tikai vienu fizisku īpašību. Nesamērīga vienas īpašības attīstīšana var traucēt rezultātu izaugsmi. [14., 21.].
Peldēšanas treniņš sastāv ne tikai no peldēšanas baseinā, bet arī no spēka, lokanības un citas fiziskas īpašības ārpus baseina. Lokanības treniņš izpaužas vingrinājumos ar partnera palīdzību, savukārt, spēka treniņš izpaužas kā spēka vingrinājumi ar savu svaru. Tāpēc pirms peldēšanas apmācības bērni pakāpeniski jānorūda, piemēram, ar vingrošanu vai kustību rotaļu. Bērniem, ūdeņos pavadītie brīži sniegs vairāk prieka, ja pielietosim rotaļas. Sacensību prieks un rotaļu jautrība radīs bērnos možumu un enerģiju. Tas savukārt veicina veselības saglabāšanu un palīdz vieglāk arī ātrāk apgūt peldēšanas iemaņas.[
Pētījuma objekts: Rotaļu pielietošana peldēt apmācībā.
Pētījuma priekšmets: Rotaļas un vienkāršākie speciālie vingrinājumi peldēšanas iemaņu veidošanā.
Pētījuma mērķis: Izstrādāt rotaļu pielietošanas metodiku, kurā tiktu izmantota sākuma apmācība peldēšanā.
Hipotēze: Izstrādājot apmācības metodiku peldēšanā, pielietojot kustību rotaļas ūdenī, var ātrāk veikt sākuma apmācību peldēšanā.
Atslēgas vārdi:
• Fiziskā attīstība – process ar likumsakarīgām izmaiņām funkcionālos stāvokļos un adaptācijā, nosakot šo stāvokli.
Bieži saistīts ar augšanu un briedumu. Stāvoklis, kas veidojas dabiskā ceļā.
• Fiziska sagatavotība – fiziskās sagatavotības procesa rezultāts, kas izpaužas iegūto kustību iemaņu un fizisko īpašību noteiktā līmenī.
• Fiziskā slodze – fizisko vingrinājumu kvantitātes mērs, kas sportista organismā izsauc izteiktas funkcionālas izmaiņas un stimulējošus procesus.
• Fiziskā aktivitāte – cilvēka ķermeņa kustība, kuras rezultātā enerģijas patēriņa līmenis ir augstāks par metaboliskie rādītājiem atpūtā.
• Sporta treniņš ir – pedagoģiski vadīts sportista kustību spēju attīstības un pilnveidošanas process, kas izvēlēta veidā balstās uz sacensību vingrinājumiem, kas virzīti uz visaugstāko sagatavotības stāvokli uz sportiskās formas sasniegšanu galvenajās sacensības.
• Sportiska sagatavošana – daudz komponentu sistēma, kam jānodrošina sportista tieksmes un iespējas realizēt savu darbību sporta sasnigumā.
• Sporta izglītība – mērķtiecīgi organizēts cilvēku vispusīgās fiziskās un garīgās attīstības process, izmantojot daudzpusīgas fiziskās aktivitātes. Vienlaikus bērnā veidojot fizisko aktivitāšu kā vērtības izpratni un pozitīvu attieksmi pret aktīvu dzīves veidu un sportu.
• Sporta treniņa metodes – fizisko vingrinājumu lietošanas veids.
• Sporta treniņa metodika – līdzekļu un metožu sistēma, kas izveidota noteikta rezultāta sasniegšanai.
• Darbaspējas – tās ir sportista organisma kārtējās funkcionālās iespējas, kas nosaka fizisko vingrinājumu efektīvu izpildi treniņu un sacensību apstākļos.
• Adaptācija – visa dzīvā spējas pielāgoties apkārtējas vides apstākļiem.
1. PELDĒŠANAS LABVĒLĪGA IETEKME UZ ORGANISMU
1.1. Ieteikumi peldēšanā
• Izvēlies nodarbībām tādu peldbaseinu, kas tev patīk, jo tev nesagādās prieku doties uz nodarbībām vēsā, netīrā vai nepatīkamā vietā.
• Iemācies peldēt pareizi. Painteresējies vietējā peldbaseinā, vai tur notiek peldēšanas apmācības nodarbības.
• Maini peldēšanas paņēmienus, lai nodarbinātu dažādas muskuļu grupas.
Peldēšana ir ne tikai lielisks vispārējās fiziskās aktivitātes veids, bet arī sniedz terapeitisku efektu veselības stāvokļa uzlabošanā pēc atveseļošanās no slimībām vai ievainojumiem. [28.].
Tā kā jau no seniem laikiem ūdens ir miesiskas, dvēseliskas un garīgas attīrīšanās un atjaunotnes simbols, protams, tas cilvēku attīra gan iekšēji, gan ārēji. Jebkura fiziska slodze un, it īpaši ūdenī, stimulē asinsriti un “sulu” plūšanu un izvadīšanu no organisma.
Normāli funkcionējot, organismam arī ir mazāka iespēja saslimt ar dažādām, tai skaitā vairogdziedzera, slimībām. [28.].
…
