Secinājumi
Balstoties uz darba teorētisko daļu un aptaujas datu analīzi, tika izdarīti sēkojoši secinājumi.
Pēc aptaujas rezultātiem vairāk kā puse aptaujāto (62%) līdz galam neizprot vai pat nezina, kas var ietekmēt cilvēka garīgo veselības stāvokli.
Atbildes uz dažiem jautājumiem, par veselības jēedzieniem liecina, ka cilvēki nepareizi vai nepietiekoši izprot fiziskās un garīgās veselības jēdzienus. Gandrīz visi respondenti (88%) domā, ka tām nav savstarpējas mijiedarbības No tā var secināt, ka sabiedrībai ir nepilns priekšstats par šo divu nozīmīgu cilvēka veselības stāvokļu mijiedarbību un kopēju ietekmi uz cilvēka organismu un, ka ar stersu var cīnīties ar veselīgu ēdienu, pilnvērtīgu miegu, saprātīgu fizisko slodzi, nepārspīlētu alkohola daudzumu un attiekšanos no cigaretēm, kaut gan tieši it kā tas palīdz tikt galā ar stresu tieši agrās stadijās. Garīgā veselība ir cieši saistīta ar fizisko, un lielā mērā to varam ietekmēt mēs paši.
Lielākā daļa respondentu (58%), uzskata, ka konsultāciju un palīdzību garīgās veselības jautājumos var sniegt tikai psihiatrs un/vai psihologs, kaut gan ģimenes ārsts un neirologs arī ir cieši saistīti ar garīgās veselības veicināšanu, profilaksi un ārstēšanu.
Atbildes uz jautājumiem „Vai Jūs regulāri veicat kādu no šiem pasākumiem? (pavadu daudz laika svaigā gaisā, vingroju vai palielināju fisisko aktivitāti , guļu ne mazāk par 7-8 stundām)” un „Vai pēdējā gada laikā Jūs esat mainījis (-usi) uztura un citus paradumus veselības apsvērumu dēļ ? ” pierādīja, ka vairāki respondenti (64%) pēdējā gada laikā neko nemainīja savā dzīvesveidā, lai uzlabotu savu veselību, kaut gan tieši dzīvesveids var nopietni ietēkmēt cilvēka garīgo veselību, kura ir cieši saistīta ar fizisko veselību.
Mazāk nekā puse (43%) aptaujāto uzskata, ka par garīgo veselību jārūpejas citiem – valstij, medicīnai, ģimenei vai izglītības iestādēm, kaut gan lielā un svarīga nozīme ir paša cilvēka attieksmei pret savu veselību, garīgo un emocionālo stāvokli.
Lielākai daļai respondentu (87%) ir nepareizs priekšstats par garīgi slimiem cilvēkiem, jo viņi uzskata, ka visi garīgi slimie cilvēki ir bīstami sabiedrībai. Tas liek domāt par to, ka sabiedrībai trūkst izpratnes par garīgas veselības jautājumiem.
Pārliecinoši lielākā aptaujāto daļa (96%) atzina, ka mūsu sabiedrībā ir dzīva mistiska cerība uz kādu, kurš var atnākt un atbrīvot no visādām problēmām. Jo izglītotāks cilvēks, jo vairāk viņš domā, analizē radušās situācijas, meklē to cēloņus un izejas variantus.
Vairāki respondenti (89%) atzīmēja, ka neesot dzirdējuši par „Depresijas testu”, tas ļauj liecināt par sabiedrības nepietiekošu informētību garīgas veselības veicināšanas jomā.
…
