Sadarbības modeļi starp sociālo dienestu un pašvaldības policiju

Diplomdarba temats ir „Sadarbības modeļi starp sociālo dienestu un pašvaldības policiju”. Darba mērķis ir pētīt sadarbības praksi un pieredzi starp sociālā dienesta atbalstu nodaļu ģimenēm ar bērniem un pašvaldības policijas bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļu un skaidrot sadarbību veicinošos un kavējošos faktorus. Darba uzdevumi ir:
Raksturot organizāciju modeļus un kultūru;
Skaidrot sadarbību veicinošos un kavējošos faktorus;
Pētīt sociāla dienesta un pašvaldības policijas darbību regulējošos normatīvos aktus;
Pētīt kādi sadarbības modeļi vai modelis veidojas un attīstās starp atbalsta nodaļu un bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļu, kādi ir sadarbības kavējošie un veicinošie faktori.
Darbā ir trīs teorētiskas nodaļas un to apakšnodaļas, kas atspoguļo organizāciju kultūras dažādās dimensijas, raksturo darbu starp profesionāļiem un sadarbību starp institūcijām un skaidro likumdošanas aktus, kas regulē pašvaldības policijas un sociālā dienesta ikdienas darbu.
Ir viena empīriskās daļas nodaļa un apakšnodaļas, kas atspoguļo sociālā dienesta atbalsta nodaļas ģimenēm ar bērniem un pašvaldības policijas bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas un to darbinieku galvenos mērķus un uzdevumus, skaidro sadarbību veicinošos un kavējošos faktorus un raksturo abu institūciju dažādās organizāciju kultūru dimensijas.
Galvenie diplomdarba secinājumi ir:
Teorētiski organizāciju kultūras veidojošie faktori – līdera vadības stils, kolektīvisms un individuālisms, varas distance, organizāciju struktūras veids abām organizācijām ir dažādi, bet reālo sadarbības procesu tas neietekmē, sadarbība ir veiksmīga, izmantojot gan komandas darba pieeju, gan sadarbību starp institūcijām.
Galvenais faktors, ka veicina sadarbību ir personība ar, kuru ir jāsadarbojas. Šis faktors nosedz visus pārējos, kas kavē sadarbību, tādēļ sadarbība starp sociālo dienestu un pašvaldības policiju ir veiksmīga.…