Secinājumi:
1. Fiziskās personas maksātnespējas process ir brīvprātīgs instruments savu saistību dzēšanai, līdz ar to fiziskajai personai jārēķinās, ka tai būs jāpilda Maksātnespējas likumā ietvertie nosacījumi.
2. Maksātnespējas likuma 5.panta pirmajā daļā fiziskās personas maksātnespējas process definēts, kā tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītām saistībām un atjaunot maksātspēju.
3. Parādnieka negodprātības jēdziens ir atklāts (nenoteikts) juridisks jēdziens jeb ģenerālklauzula, kuru satura konkretizācija atstāta tiesību piemērotāja ziņā. Tādējādi situācijā, kad piemērojami šādi jēdzieni, tiesas uzdevums ir piepildīt tos ar juridiski nozīmīgu saturu.
4. Likums neregulē pieteikuma par saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu neiesniegšanas sekas.
5. Maksātnespējas likuma izpratnē ar terminu „ienākumi” fiziskās personas maksātnespējas procesā ir jāsaprot fiziskās personas ienākumi pēc nodokļu nomaksas.
6. Vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa principus, parādnieka neatbrīvošanai no konkrētām parādsaistībām izmantojami divi argumenti: sociāla rakstura argumenti un argumenti, kas saistīti ar parādnieka pienākumu rīkoties labā ticībā.
…