Sensorās audzināšanas problēma pirmsskolas vecumā ir viena no svarīgākajām problēmām pirmsskolas pedagoģijā un psiholoģijā.
Sensorā audzināšana ir pēctecīga un plānota cilvēces sensorās kultūras iepazīšana, sensoro procesu mērķtiecīga attīstība un pilnveide. Šo procesu nozīmība pamatojas ar to, ka sensorā audzināšana ir pirmsskolas vecuma bērna attīstības priekšnoteikums, tai ir fundamentāla nozīme bērna personības veidošanās procesā. Bērns apkārtējo pasauli iepazīst izmantojot maņas: redzi, dzirdi, tausti... Izmantojot redzi bērns apskata priekšmetu, redz tā krāsu, formu, lielumu, tā izvietojumu laukumā; ar dzirdes palīdzību bērns uztver priekšmeta radītās skaņas; ar taustes palīdzību bērns var noteikt mīksts vai ciets, līdzens vai grubuļains ir priekšmets un tā virsma. Turpmāk balstoties uz sakrāto sensoros pieredzi veidojas tādi procesi kā atmiņa, iztēle, domāšana, kā arī attīstās dažādi praktiskās pirmsskolnieka darbošanās veidi: veidošana, zīmēšana, konstruēšana.
Mūsdienās, neraugoties uz zinātnes un tehnikas attīstību, ātro datorizācijas tempu, sensorās audzināšanas loma un nozīme nesamazinās nedz izziņas, nedz darba procesā. Vairāki pētījumi liecina par to, ka „visas tālredzīgas zinātnes un tehnikas veiksmes ir domātas ne tikai domājošam, bet arī tādam cilvēkam kas spēj just”(15,50), ir skaidrs, ka visi atklājumi no cilvēka pieprasa augstu sensoro kultūru. Veselai profesiju virknei – muzikants, rakstnieks, gleznotājs, arhitekts, konstruktors utt. sensorās prasmes ieņem svarīgāko vietu, jo tieši sensorās prasmes ļauj ar sevišķu iedziļināšanos , skaidrību un precizitāti uztvert un nodot tālāk formas, krāsas, skanējums un citu priekšmetu ārējo pazīmju un parādību nianses. Sensoro iemaņu un prasmju pamati tiek veidoti agrajā bērnībā un pirmsskolas periodā.
Tieši tāpēc sensorās audzināšanas problēma ir aktuāla arī šodien.
Sākumskolas pedagogi norāda uz pirmklasnieku sensorās attīstības nepilnībām. Bērni nespēj brīvi orientēties apkārtesošo priekšmetu un parādību pasaulē. Bērni ir apguvuši tikai priekšmetu nosaukumus un nespēj skaidri izdalīt priekšmetu īpašības un pazīmes, tādas kā krāsa, forma, lielums utt. Vāji ir attīstīta analītiskā uztvere. Pirmklasniekos atzīmē sensorās pieredzes trūkumu, līdz ar to ir vāji aktivizētas emocijas, kuras saistītas ar apkārtesošiem priekšmetiem un parādībām. Pētījumi liecina par to, ka bērni ar sensorās attīstības nepilnībām elastīguma un precizitātes trūkuma dēļ, saskaras ar grūtībām. Rokdarbu stundās izstrādājumu tapšanas procesā, vizuālās mākslas stundā konstruējot zīmējumu. Tas ir izskaidrojams ar to, ka tieši šajos mācību priekšmetos sensorā audzināšana izpilda galveno regulējošo funkciju. Sensorās audzināšanas trūkumi un nepilnības izraisa sagrozījumus (pārveidojumus) burtu rakstībā, noved pie tā, ka sporta nodarbībās bērni nespēj atdarināt kustības pēc parauga, mūzikas stundā saskaras ar grūtībām atkārtot uzdoto ritmu. …
