1. Mārketinga vide, tās būtība un nozīme uzņēmējdarbībā
Mārketinga vide ir organizācijas darbību ietekmējošo labvēlīgo un nelabvēlīgo faktoru kopums, kuri izraisa nepieciešamību tos izmantot vai pārvarēt, lai īstenotu mārketinga mērķus. [1;58]
Pēc tam, kad uzņēmuma vadības apzināsies, ka pārvaldīšana tirgus apstākļos uz agrāko principu pamata nav iespējama, sāksies uzņēmuma darbības pārorientēšana uz mārketinga koncepcijas izmantošanu, kā filozofijas un praktisko uzņēmuma vadīšanas paņēmienu kopumu tirgus attiecību apstākļos.
Vispirms, atrisinot virkni organizācijas jautājumu mārketinga nodaļas radīšanā, uzņēmuma vadība iesāk praktisku darbību mārketinga jomā, kura ietver sevī darbības patērētāju pieprasījumu noskaidrošanas un apmierināšanas analīzi, plānošanu, realizāciju un kontroli, uzņēmuma mērķu sasniegšanai.
Mārketinga analīze paredz uzņēmuma tirgu un ārējās mārketinga vides noteikšanu un novērtēšanu ar mērķi noskaidrot piesaistīšanas iespējas, atklāt grūtības un vājās vietas uzņēmuma darbības. Efektīva marketinga analīze ir nepieciešams mārketinga plānu izstrādāšanas noteikums, bet tas arī tiek veikts to realizācijas un kontroles procesā. Informācija, kura nepieciešama mārketinga analīzei, tiek vākta mārketinga pētījumu veikšanas rezultātā.
Lai labāk pārzinātu tirgus iespējas un risinātu mārketinga problēmas, uzņēmumiem vajadzīga izsmeļoša un reāla informācija. Tie nevar veikt analīzi, plānošanu un kontroli, nepētot savu pircēju, konkurentu, starpnieku un pašu datus par realizāciju un cenām. Pēc kāda amerikāņu zinātnieka trāpīgā izteiciena, vadīt biznesu nozīmē vadīt tā nākotni, bet vadīt nākotni - nozīmē vadīt informāciju. Patiešām, informācija kļūst tikpat svarīgs vadīšanas objekts, kā nauda, izejvielas, iekārta un personāls. Tomēr, kā norāda ārzemju pētnieki, grūti atrast uzņēmumu, kas būtu pilnīgi nodrošināts ar informāciju par tirgu, turklāt daži atzīst patiesas informācijas trūkumu, citi - informācijas pārpilnību.
Vienlaikus vērojama strauja jaunu vajadzību attīstība, mārketinga internacionalizēšana, konkurences sarežģīšanās. XX gadsimta otrajā pusē pastiprinās tendences, kas nosaka nepieciešamību saņemt efektīvu informāciju:
• mārketinga pāriešana no vietējā un valsts līmeņa uz reģionālo un pasaules mēroga mārketingu. Uzņēmumu vadība vairs precīzi nezina pircēju vajadzības un vēlmes, tāpēc jāmeklē informācijas avoti;
• pircēju prasības paaugstināšanās pret produktiem. Līdz ar to produktu pārdevējiem arvien grūtāk un grūtāk pareģot pircēju motivējumu un rīcību tirgū, tāpēc ir jāveic mārketinga pētījumu;
• sīva konkurence izraisa konkurences cīņas metožu daudzveidību.
…
