Дипломная
Гуманитарные науки
Педагогика
Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā-
Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā
2000–2010 гг.
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 6 | |
1. | Pašpārvaldes būtības, izveides, demokrātiskas darbības pamatjautājumu analīze skolvadības literatūrā un normatīvajos aktos | 8 |
1.1. | Pašpārvaldes jēdziens un demokrātiskas skolas vadības raksturojums | 8 |
1.2. | Izglītības iestādes pašpārvaldes institūciju normatīvā bāze | 13 |
1.3. | Pašpārvaldes institūciju loma efektīvas un demokrātiskas skolas vadības īstenošanā | 18 |
1.4. | Galvenie mērķi un uzdevumi skolēnu pašpārvaldē | 22 |
2. | Baltijas valstu jaunatnes politikas veidošanās pieredzes raksturojums izglītības vadības literatūrĀ | 28 |
3. | Pētījums par skolēnu pašpārvaldes veidošanu un darbību izglītības iestādē | 34 |
3.1. | Skolēnu pašpārvalžu tiesiskie pamati | 34 |
3.1.1. | Izglītības iestādes “A” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra | 34 |
3.1.2. | Izglītības iestādes „B” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra | 37 |
3.1.3. | Izglītības iestādes „C” skolēnu pašpārvaldes tiesiskais pamats un struktūra | 37 |
3.2. | Skolēnu pašpārvalde skolu audzēkņu un skolotāju uztverē | 39 |
3.2.1. | Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „A” audzēkņu un skolotāju uztverē | 39 |
3.2.2. | Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „B” audzēkņu un skolotāju uztverē | 41 |
3.2.3. | Skolēnu pašpārvalde izglītības iestādes „C” audzēkņu un skolotāju uztverē | 42 |
3.3 | Iegūto rezultātu salīdzinājums un analīze | 44 |
Secinājumi | 49 | |
Izmantoto avotu saraksts | 52 | |
Pielikumi | 54 |
Skola ir vieta, kur bērni gūst zināšanas, pieredzi, arī praksi, mācoties un līdzdarbojoties dažādās pašu skolēnu veidotās organizācijās, un viena no tādām organizācijām ir skolēnu pašpārvalde. Skolēna erudīciju mūsdienās vairs nenosaka tikai konkrētā mācību priekšmetā iegūtās zināšanas, bet arī tādas īpašības, kā prasmi uzņemties atbildību, prasmi uzstāties, paust, pamatot savu viedokli, prasmi organizēt pasākumus, prasmi sadarboties un uzticēties. Pastāv uzskats, ka tieši līdzdarbojoties skolēnu pašpārvaldē, skolēns gūst šo neatsveramo pieredzi, manuprāt, ļoti aktuālas īpašības mūsdienu cilvēkam - sabiedrības loceklim. Darba autors skolas gados ir līdzdarbojies skolēnu parlamentā, un novērojis, cik plaši tas paver durvis vispusīgai skolēna attīstībai. Skolēnu pašpārvalde varētu būt kā kompromisa tilts starp skolēniem un skolotājiem, administrāciju, kas ir viens no priekšnoteikumiem harmoniskas vides veidošanai skolā, kas savukārt ir nosacījums paša skolēna attīstībai.
Mūsdienu sabiedrība 21. gadsimtā saskaras ar lielām pārmaiņām. Globalizācijas ietekmei uz pasauli ir iespējami dažādi scenāriji, taču var teikt, ka tas paver iespēju jauniem izaicinājumiem. Valsts kā vienu no savas attīstības stūrakmeņiem ir definējusi izglītību, tās kvalitātes uzlabošanu. Akcents tiek likts uz jaunatni, tās atbildības vairošanu par procesiem valstī, kā arī Eiropā un pasaulē. Informācijas pārpilnības laikmetā ir būtiski spēt izvēlēties svarīgāko, sistematizēt un plānot. Nozīmīga loma šajā procesā ir efektīvai izglītības iestādes vadībai, kas, savukārt, var veidoties, iesaistot jauniešus plānošanas procesos jau skolā, īstenojot pašpārvaldes institūciju darbību dažādās izglītības pakāpēs.
Skolai, lai tā veiksmīgi darbotos, ir jābūt nepārtrauktā attīstībā. Tātad ir nepieciešama sadarbība starp visiem vadības līmeņiem, respektīvi, starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Skolās tiek dibinātas skolas domes, pedagoģiskās padomes, vecāku padomes un skolēnu parlamenti (katrā skolā tie tiek dēvēti savādāk), katrai no šīm institūcijām ir tiesības piedalīties skolas darba vadīšanā, lēmumu pieņemšanā un skolas dzīves uzlabošanā. Katra no šīm institūcijām ir atbildīga par savas sfēras uzlabošanu skolas dzīvē. Skolēnu parlaments vairāk rūpējas, lai skolēniem būtu nodrošināti atbilstoši apstākļi mācību darbam, lai visiem būtu vienādas tiesības un rūpējas par to, lai notiktu sadarbība starp skolēniem un skolotājiem. Pedagoģiskās padomes rūpējas par skolotāju darba uzlabošanu. Taču kopā tām ir viens mērķis - skolas darba uzlabošana.
Maģistra darba temats: Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā.
Objekts: izglītības iestādes vadība.
Subjekts: skolēnu pašpārvaldes darbība.
Maģistra darba mērķis: pamatot skolēnu pašpārvaldes institūciju darbības teoriju un praksi izglītības iestādēs.
Maģistra darba uzdevumi:
1.Analizēt pašpārvaldes institūciju būtības, izveides un darbības pamatjautājumu atspoguļojumu skolvadības literatūrā.
2.Teorētiski pamatot efektīvas un demokrātiskas skolas vadību.
3.Raksturot pašpārvaldes institūciju darbību noteicošos faktorus izglītības iestādēs.…
MAģistra darba pamatā ir teorētiskā materiāla analīze un pētījums par tēmu “Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā” ar mērķi atklāt un izpētīt skolēnu pašpārvaldes institūciju būtību, nozīmi skolas vadībā un darbā.
- Ģimenes un pirmsskolas iestādes sadarbības veicināšana
- SIA "Sev esmu labākais kalps" iekšējās un ārējās vides raksturojums
- Skolēnu pašpārvaldes nozīme izglītības iestādes vadībā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!SIA "Sev esmu labākais kalps" iekšējās un ārējās vides raksturojums
Дипломная для университета75
-
Ģimenes un pirmsskolas iestādes sadarbības veicināšana
Дипломная для университета52
Оцененный! -
Pilsētas komunālo pakalpojumu komercsabiedrību attīstības iespējas
Дипломная для университета70
Оцененный! -
Skolas vadības darbība skolēnu darba drošības un arodveselības iemaņu veidošanā
Дипломная для университета129
Оцененный! -
Pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un vecāku sadarbība izglītības iestādes darba pilnveidošanā
Дипломная для университета78
Оцененный!