Дипломная
Точные науки и природа
Химия
Smago metālisko elementu satura izvērtējums svaigās un kū...-
Smago metālisko elementu satura izvērtējums svaigās un kūpinātās reņģēs
Nr. | Название главы | Стр. |
APZĪMĒJUMU SARAKSTS | 5 | |
IEVADS | 6 | |
1. | LITERATŪRAS APSKATS | 8 |
1.1. | Smago metālisko elementu ietekme uz cilvēka veselību | 8 |
1.2. | Smago metālisko elementu saturs Baltijas jūrā un tajā mītošajās reņģēs | 10 |
1.3. | Zivju kūpināšanas process | 13 |
1.4. | Paraugu mineralizācija | 15 |
1.6. | Liesmas AAS un elektrotermālās AAS analīzes metožu salīdzināšana | 18 |
2. | EKSPERIMENTĀLĀ DAĻA | 20 |
2.1. | Darbā izmantotās iekārtas | 20 |
2.2. | Izmantotie reaģenti | 21 |
2.3. | Zivju kūpināšana | 21 |
2.4. | Sausnas satura noteikšana zivju paraugos | 22 |
2.5. | Zivju paraugu sagatavošana analīzei | 23 |
2.6. | Paraugu sagatavošana pēc modificētas QuEChERs metodes | 24 |
2.7. | Svina un kadmija masas koncentrācijas noteikšana ar elektrotermālo atomabsorbciometriju | 24 |
2.8. | Cinka un vara masas koncentrācijas noteikšana ar liesmas atomabsorbciometriju (FAAS) | 27 |
2.9. | Detektēšanas robežas noteikšana kadmija un svina koncentrācijai ar ETAAS metodi | 29 |
3. | REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS | 31 |
3.1. | Sausnas satura noteikšana svaigās un kūpinātās reņģēs | 31 |
3.2. | QuEChERs metode smago metālisko elementu noteikšanai | 32 |
3.3. | Samgo metālisko elementu saturs reņģu paraugos | 33 |
3.4. | Kūpināšanas procesa pētījumi | 36 |
SECINĀJUMI | 41 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 42 |
3. REZULTĀTI UN TO IZVĒRTĒJUMS
Metālisko elementu koncentrāciju sadalījums Baltijas jūrā ir atkarīgs no izpētes vietas dziļuma, upju ietekmes, atmosfēras pārneses, ūdens stratifikācijas un konvekcijas, ūdenī izšķīduša skābekļa vai sērūdeņraža klātienes un citiem faktoriem. Zivis var būt kā viens no metālisko elementu koncentrāciju piesārņojuma indikatoriem Baltijas jūras izpētē. Latvijas Baltijas jūras vides monitoringa laikā neregulāri tiek noteikts metālisko elementu (kadmija, cinka, vara, svina) saturs Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes zivju aknās un muguras muskuļos.
Reņģes kā izpētes objekts tika izvēlēts pirmkārt, ka tas ir plaši sastopams patēriņa produkts, otrkārt, BIOR laboratorijā ir izstrādāta metode PAO noteikšanai zivīs un zivju produktos pēc QuEChERs modificētas paraugu sagatavošanas un analīzes metodes, ko varētu izmantot arī smago metālisko elementu kvantificēšanai. Pētījumā tika kvantificēts metālisko elementu saturs gan svaigās, gan termiski apstrādātās kūpināšanas procesā reņģēs.
3.1. Sausnas satura noteikšana svaigās un kūpinātās reņģēs
Sausnas saturs tika noteikts pēc aprakstītās metodes 2.4. nodaļā. Sausnas satura noteikšana ir nepieciešama, lai spētu novērtēt smago metālisko elementu saturu reņģēs pēc vienota atskaites punkta.
3.1. tabula
Svaigu un kūpinātu reņģu sausnas saturs muskulatūrā un iekšējos orgānos
Svaigu reņģu muskulatūras sausnas saturs, % ± Sn Svaigu reņģu iekšējo orgānu sausnas saturs, % ± Sn Kūpinātu reņģu muskulatūras sausnas saturs, % ± Sn Kūpinātu reņģu iekšējo orgānu sausnas saturs, % ± Sn
26 ± 5 (n=6) 32 ± 3 (n=7) 35 ± 4 (n=6) 34 ± 3 (n=7)
n – sausnas satura mērījumu skaits
Pēc literatūras avotiem Skurihina [48] un Pokrovskis [49] sausnas saturs svaigās, saldētās Atlantijas reņģēs ir robežās no 21,8 – 26,9 %, bet kūpinātās vidēji 34,9 %.
3.2. QuEChERs metode smago metālisko elementu noteikšanai
Literatūrā aprakstītās zivju paraugu sagatavošanas metodes ir laikietilpīgas, līdz ar to tika izvēlēts pārbaudīt, QuEChERs paraugu sagatavošanas metodi vai tā ir piemērota vienlaicīgi analizējot PAO, gan kvantificēt metāliskos elementus. Rezultātu salīdzināšanai paralēli paraugi analīzēm tika sagatavoti izmantojot sauso pārpelnošanas metodi pēc AOAC 999.11.
3.1.att. Metālisko elementu (Pb, Cd) saturs kūpinātās reņģēs, paraugus sagatavojot ar QuEChERs un sausās mineralizācijas metodi , (Xvid±Sn)
Iegūtie rezultāti 3.1. attēlā parāda, ka noteiktais metālisko elementu saturs paraugos ir mazāks, izmantojot QuEChERs metodi. Noteiktais kadmija saturs kvantificētjot elementus pēc sausās mineralizācijas paraugu sagatavošanas metodes kūpinātās reņģēs ir 174 μg/kg, bet svina saturs – 82 μg/kg., savukārt izmantojot QuEChERs metodi, svina saturs –8,7 μg/kg., bet kadmija – 6,4 μg/kg. Par iemeslu tam var būt neefektīva metālisko jonu ekstrakcija no parauga matricas, kā arī iespējami metālisko elementu zudumi tiem sorbējoties uz izmantotajām QuEChERS ekstrakcijas kolonnām (900 mg MgSO4, 150 mg C18).
Kā vēl vienu trūkumu, QuEChERs metodes izmantošanai metālisko elementu noteikšanā, var minēt, ka šī paraugu sagatavošanas metode ietver vairākas darbības, kas ievērojami sarežģī analīzes apstākļus.
…
Darbā ir ietverta vispārīga informācija par smagajiem metāliskajiem elementiem un to saturu Baltijas jūrā mītošajās reņģēs, aprakstīti zivju kūpināšanas procesi. Eksperimentāli noteikts smago metālisko elementu saturs svaigu un kūpinātu reņģu paraugos ar elektrotermālo un liesmas atomabsorbciometriju, paraugu sagatavošanā izmantojot sauso mineralizāciju un QuEChERs metodi. Reņģu paraugos veikti kūpināšanas procesa pētījumi metālisko elementu aspektā. Aprēķināta detektēšanas robeža svina un kadmija noteikšanai ar elektrotermālo analīzes metodi. Veikta rezultātu salīdzināšana un izvērtēšana.
- Dzeramā ūdens kvalitātes izvērtējums Tumes pagastā
- Pektīnu satura fotometriskā noteikšana ābolu sulās
- Smago metālisko elementu satura izvērtējums svaigās un kūpinātās reņģēs
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Apdares plāksnītes, to ražošana un īpašības
Дипломная для университета48
Оцененный! -
Audzēkņu mācību sasniegumu vērtēšana ķīmijā
Дипломная для университета95
Оцененный! -
Pārtikas produktu iepakojuma ekodizaina analīze
Дипломная для университета68
Оцененный! -
Cinka un hroma noteikšanas ekspresmetodes rūpnieciskajos notekūdeņos izstrāde
Дипломная для университета42
Оцененный! -
Amonija jonu koncentrāciju sezonālo izmaiņu noteikšana Daugavpils ūdenstilpēs
Дипломная для университета50