IEVADS
Smilšu terapija ir bezvārdiska, uz pacientu vērsta terapija. Tā cilvēkā rada īpašu psiholoģisko stāvokli – atraisās viņa radošais potenciāls, kas pats no sevis spēj harmonizēt psihi un radīt zināmu psihisko līdzsvarotību. Rosinot iztēli un aktīvi iesaistoties mākslinieciskās jaunrades darbā, cilvēks spēj labāk koncentrēt savu enerģiju, mobilizēt savas dabas dotās spējas dažādo ārējo šķēršļu pārvarēšanā un iekšējo konfliktu atrisināšana.
Interese par smilšu terapijas metodēm atspoguļo cilvēku vēlmi pēc dabiskākiem, kompleksiem ārstēšanas un harmonizācijas veidiem, kuros galvenā loma ir saprātam un jūtām, ķermenim un garam, vīrišķām un sievišķām īpašībām, spējām uz aktīvu rīcību. Smilšu terapijas laikā cilvēks piedzīvo katarsi un attīrīšanos.
Praktiski ikviens cilvēks var piedalīties smilšu terapijas nodarbībās, jo tās neprasa mākslinieciskas dotības. Testi ir pierādījuši, kā radošām personām nav īpašu spēju, radošais „noslēpums” meklējams citur – tieksmē uz intelektuālu veiksmi (1).
Smiltis bieži iedarbojas kā magnēts uz cilvēkiem. Sēžot smiltīs jūras krastā vai smilšu kastē, rokas neviļus sāk tās sijāt, veidot kalnus, ceļus un upes gultnes, pilis. Ja tam pievieno vēl arī miniatūras figūriņas un dabas materiālus, atklājas vesela pasaule (2).
Smilšu spēļu terapijas laikā, lietojot taustes, redzes, dzirdes un ožas sajūtas, tiek piešķirta fiziska forma iekšējām apzinātām un neapzinātām domām un jūtām. Izveidotā smilšu bilde ir kā cilvēka iekšējā stāvokļa atspulgs. Ar iztēles un simbolu palīdzību tiek radīts tilts no neapzinātā uz apzināto, no garīgā uz fizisko un no neverbālā uz verbālo.
Bieži pacientam var būt grūti izteikt vārdos savu pārdzīvojumu, grūtību, sāpju un konfliktu cēloņus, kā arī iespējamos to risinājumus. Smilšu spēļu terapija piedāvā iespēju izpaust tēlu veidā to, kas notiek cilvēka iekšējā un ārējā pasaulē, jo tēli kalpo kā valoda, ar kuras palīdzību tiek izteikts neapzinātais, līdz ar to – dodot iespēju to apzināt un labāk izprast.
Vislielāko ieguldījumu smilšu spēļu terapijas metodes attīstībā, teorētisko principu formulēšanā un citu speciālistu apmācīšanā deva K. G. Junga skolniece Dora Kalfa (D. Kalff). Dora Kalfa mācījās smilšu spēli pie slavenās Londonas ārstes un terapeites M. Lovenfeldes un papildināja to ar atziņām no Junga dziļās psiholoģijas un austrumu filozofijas. K. G. Jungs uzskatīja, ka māksliniecisku tēlu radīšana ir alternatīva psihoterapijas metode, ar kuras palīdzību var apzināt apslēptās un apspiestās jūtas un priekšstatus (3). Viņš arī izteica hipotēzi par to, ka cilvēka psihei piemīt tendence tiekties uz veselumu un pašizdziedināšanos.
Salīdzinājumā ar citām terapijas metodēm smilšu terapijā pacientam tiek sniegta maksimāla brīvība. Lomu sadale starp speciālistu un pacientu notiek pavisam citādi nekā tradicionālās ārstniecības kursa laikā. Pacients vairumā gadījumu pats nosaka terapijas procesa gaitu saskaņā ar savām personības īpatnībām un pašreizējām vajadzībām.
Latvijā smilšu spēļu terapija būtu noderīga sociālās aprūpes centros, pansionātos, darbā ar narkomāniem, kas ir inficējušies ar AIDS, katrā slimnīcas nodaļā, lai pacienti varētu izspēlēt savus pārdzīvojumus, kas saistīti ar adaptāciju slimnīcas apstākļos un sāpīgo šķiršanos no ģimenes. Krievijas psiholoģijas un pedagoģijas zinātņu doktors Norbekovs pētījumos ir pierādījis, ka cilvēki ātrāk atveseļojas, ja tiek dziedēta viņu dvēsele. Tādēļ izvirzu darba mērķi: apkopot māsu izteikto viedokli par smilšu spēļu terapijas iespējām un nozīmi internā aprūpē.
Smilšu spēļu terapija ir ļoti daudzveidīga metode Latvijā, tādēļ mērķa sasniegšanai izvēlējos kvalitatīvo apraksta pētījuma metodi un izvirzīju pētniecības jautājumus:
1. Kas ir smilšu spēļu terapija?
2. Kādos gadījumos smilšu spēļu terapijas metodes izmanto?
3. Kāda ir smilšu spēļu terapijas nozīme internā pacientu aprūpē?
4. Kāda ir māsas loma smilšu spēļu terapijā?
Lai precizētu pētījuma darba virzienu un tiktu sasniegti izvirzītie darba jautājumi, tiek uzstādīti sekojošie darba uzdevumi:
1. Analizēt literatūru par smilšu spēļu terapiju saistībā ar K. Eriksones rūpju un gādības teoriju.
2. Apzināt un analizēt smilšu spēļu terapijas izmantošanu aprūpē.
3. Izstrādāt darba instrumentu – interviju.
4. Intervēt un veikt analīzi.
5. Izdarīt secinājumus.
…
