SECINĀJUMI
Darba autore savā diplomdarbā aplūkoja vecos cilvēkus kā klientu grupu sociālajā darbā, teorētiski analizēja sociālā darba metodes un veica empīrisku pētījumu, kurā noskaidroja sociālā darba specifiku ar veciem cilvēkiem un kādas metodes tiek pielietotas darbā ar veciem cilvēkiem Alūksnes novadā.
Secinājumi:
1. Palielinoties veco cilvēku skaitam, kļūst aktuālas veco cilvēku problēmas un vajadzības un līdz ar to ir nepieciešams vairāk meklēt jaunus problēmu risinājumus un pieejas, kā arī pievērsties veco cilvēku vajadzību izvērtēšanai un nodrošināšanai.
2. Sociālais darbs ar veciem cilvēkiem nav vienkāršs un sociālā darba speciālistam ir nepieciešamas specifiskas zināšanas darbam ar šo klientu grupu. Nepieciešamas zināšanas gerontoloģijas vispārējās problēmās, gerontoģenēzes likumsakarībās un zināšanām sociālajā darbā, lai spētu izvēlēties atbilstošas pieejas un sociālā darba metodes problēmu risināšanas procesā.
3. Karitatīvā sociālā darbinieka izglītība ir noderīga darbā ar veciem cilvēkiem, jo vecumdienās cilvēki mēdz vairāk pievērsties reliģijai un speciālistam ir vērtīgi pārzināt reliģijas, to raksturojumu, īpatnības.
4. Tā kā sociālā darba sfērā nemitīgi notiek pārmaiņas sociālajiem darbiniekiem ir jābūt elastīgiem, visu laiku jāpapildina savas zināšanas un prasmes.
5. Speciālistiem, kuri strādā ar vecajiem cilvēkiem ir jārespektē klienta individualitāte un veicot darbu ar vecajiem cilvēkiem, to jādara ar nesavtīgu siltumu, jāpieņem vecais cilvēks tāds, kāds viņš ir.
6. Sociālajā darbā ar veciem cilvēkiem sociālā darba speciālistiem noteikti būtu jābūt apveltītiem ar tādām īpašībām kā empātija, pacietība, emocionālā noturība, atklātība, mērķtiecība un elastība. Ne visi var strādāt ar šo klientu grupu.
7. Veci cilvēki ir specifiska klientu grupa ar savām īpašībām un īpatnībām, kuras jāņem vērā, lai speciālisti veiksmīgi spētu veikt savus darba pienākumus
8. Cilvēka novecošanās sākas jau no dzimšanas brīža, saprotot to un pieņemot kā realitāti, kuru nav iespējams mainīt, visus cilvēka dzīves vecumposmus ir iespējams nodzīvot skaisti, harmoniski un piepildīti.
9. Sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi attiecībā uz veciem cilvēkiem. Tie tiek uzskatīti par slimiem, nekompetentiem, neefektīviem, lēnīgiem, skopiem, aizmāršīgiem, nabadzīgiem, vientuļiem, bet šie stereotipi ir visai pretrunīgi.
10. Katrs indivīds novecošanu uztver savādāk un atšķirīgi saskata savas iespējas arī vecumā dzīvot aktīvu un piepildītu dzīvi.
11. Problēmas, ar kurām visbiežāk sastopas vecie cilvēki – nabadzība, veselības stāvokļa pasliktināšanās, nespēja organizēt savu dzīvi, nespēja integrēties sabiedrībā, vientulība, depresija un diskriminācija.
12. Sociālā darba mērķis ir risināt klienta radušās sociālās problēmas, tāpēc sociālā darba metodes ir jāpieskaņo problēmu risināšanai tādā veidā, lai sasniegtu izvirzīto mērķi.
13. Zinātniskajā literatūrā trūkst materiālu par konkrētām sociālā darba metodēm darbā ar veciem cilvēkiem kā klientu grupu.
14. Analizējot speciālistu darbā izmantotās metodes, var secināt, ka lielāko daļu var izmantot darbā ar jebkuru klientu grupu.
15. Saskaņojot teoriju ar interviju analīzi jāsecina, ka Alūksnes novadā darbā ar veciem cilvēkiem netiek izmantotas visas sociālā darba metodes.
16. Pēc pētījumā iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka Alūksnes novadā darbā ar veciem cilvēkiem visvairāk tiek izmantotas problēmu risināšanas metožu grupas metodes.
17. Alūksnes novadā izmanto problēmu novērtēšanas metožu grupas metodi - klienta sociālās funkcionēšanas novērtēšana („Zirneklis”), kā arī radošās metodes - mūzikas terapiju, kustību terapiju, mākslas terapiju, kuras netika aplūkotas pētot teoriju.
18. Alūksnes novadā speciālisti atbilstoši teorijai pārzina dažādas metodes, tomēr iespējams, ne vienmēr spēj izvērtēt un izvēlēties atbilstošāko konkrētajam gadījumam darbā ar veciem cilvēkiem.
…
