KOPSAVILKUMS
Izpētot Latvijas Kriminālprocesa 11.nodaļā reglamentēto speciālo izmeklēšanas darbību
veikšanas nosacījumus, saturu un citus ar šīm darbībām saistītos jautājumus Kriminālprocesa
likuma, kā arī citu normatīvo aktu ietvaros, autore ir izpildījusi bakalaura darba sākumā izvirzīto mērķi.
Ir secināts, ka Latvijas Kriminālprocesa likums nav vienīgais tiesību akts, kas ir piemērojams regulējot speciālās izmeklēšanas darbības. Piemērojamas ir arī daudzas starptautisko
tiesību normas un citas nacionālās tiesību normas.
Izvērtējot Latvijas Kriminālprocesa 11.nodaļā ietverto regulējumu secināms, ka
kriminālprocesa ietvaros bija nepieciešams ieviest šādu institūtu, metodes cīņā pret noziedzību un šajā jomā piedāvātais papildinājums nav nekāds jaunizgudrojums, bet gan būtiski nokavēts aizguvums no citām Eiropas valstīm. Ar šo darbību palīdzību ir iespējams izmeklēt un atklāt noziegumus, kas nav iespējams ar tradicionālajām izmeklēšanas darbībām.
Tomēr ir jautājumi, kuri, pēc autores domām, varētu tikt uzlaboti:
1) likumā vajadzētu iestrādāt speciālo izmeklēšanas darbību jēdziena definīciju,
kas dotu priekšstatu par to, kas tad īsti ir šīs darbības un kad tās tiek veiktas;
2) lai nebūtu vairāku speciālo darbību sadalījums, pārņemt šīs darbības no ODL
viens pret viens;
3) veikt striktu sadalījumu starp ODL noteiktajiem operatīvajiem pasākumiem
un speciālajām izmeklēšanas darbībām, kā kritēriju izmantojot operatīvo darbību
pasākumus sevišķā veidā veicamos, kriminālprocesa ietvaros vai ārpus tā;
4) nodrošināt informācijas apmaiņu starp institūcijām, vai par kādu noziedzīgu
nodarījumu jau nav uzsākts kriminālprocess;
5) noteikt konkrētu likumdošanas pantu piekritību konkrētai struktūrvienībai,
iestādei, kuras veic šīs operatīvās darbības;
6) veikt apmācības kursu ar padziļinātu skaidrojumu, lai operatīvie darbinieki
izprastu atšķirību starp operatīviem pasākumiem, kurus regulē ODL no speciālajām
izmeklēšanas darbībām, kuras reglamentētas KPL, lai pieaugtu noziedzīgu nodarījumu
novēršanas gadījumu un nepieaugtu izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaits;
7) noteikt vietas, kur speciālo izmeklēšanas darbību izmantošana būtu
nepieļaujama, kā tas ir noteikts ODL 24. panta 5. daļā;
8) tā kā lēmuma saturs likumā ir noteikts, tad arī ierosinājuma saturam būtu
jābūt iekļautam likumā. KPL 213. pantā, kur ir minēts, ka izmeklēšanas tiesnesis
lēmumu par speciālās izmeklēšanas darbības veikšanu pieņem pēc tam, kad ir izskatīts
procesa virzītāja motivēts ierosinājums un krimināllietas materiāli, būtu lietderīgi, ja
sekotu, kādam būtu jābūt ierosinājuma saturam;
9) KPL 212. pantā vajadzētu iekļaut formu, kāda nepieciešama šai, publiski nepieejamā vietā, dzīvojošās vai strādājošās personas piekrišanai;
10) KPL 215. pantā minētās darbības atspoguļot tāpat, kā tās ir aprakstītas turpmāk likumā.…
