Speciālo ekonomisko zonu loma uzņēmējdarbība... / ID: 182647

21,48 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:182647

Автор: kursadarbs666 (9)

Оценка:

Опубликованно: 22.05.2018.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 43 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2016–2020 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	5
	Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts	8
1.	Ekonomisko zonu būtība un jēdziens	9
1.1.	Ekonomisko zonu vēsturiskā attīstība	9
1.2.	Speciālo ekonomisko zonu priekšrocības un trūkumi	15
1.3.	Speciālo ekonomisko zonu veidošanās pieredze pasaulē	20
1.4.	Speciālo ekonomisko zonu attīstības tendences Eiropas Savienības teritorijā	23
2.	Latvijas speciālo ekonomisko zonu analīze	30
2.1.	Liepājas speciālās ekonomiskās zonas raksturojums	30
2.2.	Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas raksturojums	34
2.3.	Ventspils brīvosta raksturojums	39
2.4.	Rīgas brīvosta raksturojums	42
2.5.	Latgales specialās ekonomiskās zonas raksturojums	45
3.	Uzņēmējdarbības vides attīstības salīdzinājums Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās	50
3.1.	Uzņēmējdarbības priekšrocības Latvijas speciālajās ekonomiskajās zonās	50
3.2.	Latvijas speciālo ekonomisko zonu attīstības iespējas	63
	Secinājumi un priekšlikumi	81
	Bibliogrāfisko norāžu saraksts	84
	Pielikumi	89

Фрагмент работы

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Kaut arī brīvās ekonomiskās zonas ir ļoti daudzveidīgas, kopumā tās tiek veidotas starptautiskās tirdzniecības veicināšanai, investīciju piesaistei, eksporta apjomu palielināšanai, reģionālajai attīstībai, jaunu darba vietu radīšanai un ražošanas tehnoloģiju attīstībai, taču BEZ izveidošanu nevar uzskatīt par universālu aizvietotāju tirdzniecības un investīciju veicināšanai, jo tas ir tikai viens no instrumentiem, kuru valsts var pielietot savas ekonomikas attīstībā.
2. Pasaules praksē galvenokārt, BEZ ir pierobežas izvietojums attiecībā pret ārvalstīm, kā arī to rīcībā ir jūras tirdzniecības ostas un maģistrāļu transporta tīkls (dzelzceļa, autoceļu, gaisa), izveidojušies rūpniecības, zinātniskie un kultūras centri, vērtīgāko dabas resursu koncentrācijas rajoni. Lai realizētu veiksmīgu BEZ izveidošanu un investori būtu ieinteresēti ieguldīt savus līdzekļus tajā, ir jānodrošina gan politiskā, gan likumdošanas stabilitāte valstī, kā arī ir jāievēro svarīgi priekšnosacījumi, izvēloties BEZ izveidošanas vietu, piemēram, izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, attīstīta un speciāli izveidota infrastruktūra, attīstīts ražošanas un nozīmīgs dabas resursu potenciāls.
3. Pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai izaugsmei, kā rezultātā parādās „jaunās paaudzes” brīvās ekonomiskās zonas, kurās lielāka uzmanība tiek pievērsta zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, kā arī vides aizsardzībai. Līdz ar to tuvākajā laikā BEZ var kļūt par sava veida katalizatoriem, kas stimulēs sabiedrību dzīvot pēc ilgtspējas kanoniem, stimulējot investīciju apjomu pieaugumu cilvēkresursos un dabai nekaitīgos tehnoloģiskajos risinājumos.
4. Katras Latvijas BEZ valdes sastāvā ir nozīmēti valsts un pašvaldību pārstāvji, bet, kā liecina statistika, valdības bieži mainās un sakarā ar to arī deleģētie pārstāvji brīvostu un Liepājas SEZ valdēs un Rēzeknes SEZ pārvaldē. Nedaudz stabilākas varētu būt speciālās ekonomiskās zonas, jo to lēmējinstitūcijās ir arī uzņēmēju pārstāvji.
…

Коментарий автора

Maģistra darba tēma ir „Speciālo ekonomisko zonu loma uzņēmējdarbības attīstībai”. Darba mērķis bija izpētīt Latvijas Specialo ekonomisko zonu darbības ietekmi uz reģioniem, uzņēmējdarbības konkurētspējīgo priekšrocību paaugstināšanu zonu ietekmē. Maģistra darbs sastāv no trīs daļām. Pirmās daļas mērķis ir analizēt speciālo ekonomisko zonu teorētiskos aspektus. Otrajā daļā tiek pārskatāmi parādīta pētāmas valsts ekonomiskā attīstība, un ir aprakstīta valdības īstenotā politika, attiecībā uz uzņēmējdarbību aplūkotajos reģionos. Darba trešajā daļā ir izklāstīts darba autora veiktais pētījums, kas atspoguļo pētāmo speciālo ekonomisko zonu ietekmi uz uzņēmējdarbību, un nosaka korelāciju starp zonu un valstī ienākošām investīcijām. Pētījums tika veikts, pamatojoties uz pieejamiem statistiskiem datiem par laika periodu no 1979. līdz 2017. gada decembrim. Pētījuma izstrādē un maģistra darba sagatavošanai tika izmantota speciālā literatūra, publikācijas no zinātniskiem žurnāliem, starptautisko ekonomisko organizāciju statistika, starptautiski atzītu organizāciju un laikrakstu dati un informācija, Latvijas un speciālo ekonomisko zonu nacionālās un statistiskās gadagrāmatas un oficiālo mājas lapu dati, un citi elektroniskie resursi. Maģistra darba pētīšanai darba autors veica monogrāfisko analīzi, grafisko analīzi, statistisko datu apkopošanu un ekspertu intervijas. Maģistra darbā tika izmantotas statistiskās pētīšanas metodes, kā arī datu un informācijas apkopošana un analīze. Autors saskārās ar datu ierobežotību un faktu, ka daudziem datiem bija ierobežota piekļuve, bet daudzas datu pozīcijas netiek atjauninātas. Papildus tam var piebilst, ka bija jūtams zinātniski pētniecisko materiālu trūkums, sakarā ar šo tēmu, vienīgais pieejamais pētījums latviešu avotos ir Viktorijas Raņķevicas promocijas darbs par Brīvām ekonomiskām zonām Latvijā un to reģionālo ietekmi. Darba kopējais apjoms ir 91 lpp. Darbā tika izmantoti 57 Informācijas avoti. Tika pievienoti 2 attēli un 4 tabulas. Ir pievienoti 2 pielikumi. Atslēgas vārdi: Speciālās ekonomiskās zonas, uzņēmējdarbības vide, Liepājas SEZ, Rēzeknes SEZ, Rīgas brīvosta, Ventspils brīvosta, Latgales SEZ.

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −8,98 €