2.4. Pētnieciskās daļas secinājumi
1. Attiecībā uz pieejamas vides plānošanu būtu lietderīgi projektu dokumentācijā
ieviest obligāto sadaļu, kur uzrādīti veidi, kā invalīds pārvietosies pa ēku.
Izstrādājot interjera projektu publiskajām telpām nepieciešams ievērot vides
pieejamības normas.
2. Mūsdienās sporta klubi tiek iekārtoti visdažādākajās ēkās- sākot no nelielas
padomju laika angārveida celtnes, beidzot ar milzīgām modernām būvēm, kur
viss pakārtots sportistu interesēm un vajadzībām. Tomēr aktuāla problēma visā
pasaulē ir nepieejama vide un universālā dizaina principu ignorēšana.
3. Arhitekts ar savu autoritāti var pārliecināt klientu par vides pieejamības
nepieciešamību ēkā.
4. Vēlams izvietot pie sabiedriskajām ēkām vizuālo informāciju par ēkas
pieejamību.
5. Ierīcēm vides pieejamības nodrošināšanai nav jābūt stacionārām, tās var būt
mobilas.
6. Sporta klubu iekštelpu apdarē ieteicams izmantot kvalitatīvus apdares
materiālus, kas paredzēti sabiedriskajām telpām ar lielu slodzi.
7. Lai nodrošinātu labu funkcionālo plūsmu, esošājām telpām jābūt plašām un
nepārblīvētām ar mēbelēm, paredzot pietiekami daudz vietas manevrēšanai
cilvēkiem ratiņkrēslos.
8. Saskaņā ar apgaismojuma nosacījumiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem
(vājredzīgajiem) dienasgaismas lampas nav ieteicamas, jo nogurdina acis.
9. Īpaša uzmanība vajadzētu pievērst tam, lai apdares materiāli būtu videi neitrāli
un neizdalītu nepatīkamu aromātu.
10. Ja sporta klubs izveidots vēsturiskā ēkā, būtu vēlams izvairīties no dinamiska
noformējuma ieejas daļā, lai respektētu ēkas vēsturiskās formas.
11. Interjeru sadrumstalo daudzu krāsu toņu intensīvās nokrāsas.
12. Universālā dizaina principu ievērošana Latvijas sporta klubu interjeros nav
populāra.
96
NOBEIGUMS
Apkopojot teorētiskās un pētnieciskās daļas materiālus, autore guva pārliecību, ka
universālais dizains nav īslaicīga tendence, bet gan mērķis, uz kuru tiekties, jo rezultātā
ieguvēja būs visa sabiedrība, nevis tikai atsevišķu cilvēku grupas. Tas ir ideāls paņēmiens, kā
visiem ērtā veidā mazināt atšķirības starp cilvēkiem, tādejādi veicinot sapratni un iecietību
vienam pret otru.
Darba ievadā izvirzītais hipotētiskais jautājums "Vai izvēlētajās telpās ir iespējams
izveidot vides pieejamības prasībām atbilstošu, estētisku sporta kluba interjeru?" ir pozitīvi
apstiprinājies, ko apliecina radošās daļas interjera dizaina projekts. Universālais dizains
mūsdienās sporta klubos ir reti sastopams un tas paver plašas iespējas uzlabot, pārveidot un
papildināt esošās telpas. Autore uzskata, ka izvirzītais mērķis par sporta kluba iekārtošanu
saskaņā ar universālā dizaina principiem ir sasniedzams, jo atbilstošu kvalitatīvu apdares
materiālu klāsts ir plašs, iespējams iegādāties profesionālos trenažierus, kas vienlaikus
piemēroti gan veseliem, gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī vides pieejamības
normatīvie norādījumi par iekštelpu iekārtojumu ir brīvi pieejami un saprotami.
Strādājot pie šī darba, autore guva padziļinātu izpratni par universālā dizaina
pielietojumu sporta un publiskajās telpās, kā arī guva priekšstatu par specifiskajām prasībām
cilvēkiem ar kustību, redzes un dzirdes traucējumiem. Pamatojoties uz izpētīto informāciju,
darba autore par prioritāti izvirza turpmākajos darbos izmantot universālā dizaina vadlīnijas
pēc iespējas biežāk un izskaidrot pasūtītājiem šī uzstādījuma nozīmīgumu.…
