Šī darba pētījuma problēma ir Latvijas maksājuma bilances negatīvais saldo. Šī temata aktualitāte ir pamatota uz nepieciešamību atrast Latvijas maksājumu bilances problēmu risinājuma iespējas, izmantojot ārvalstu pozitīvo praksi un starptautisko finanšu tirgu. Darba mērķis ir nostiprināt un paplašināt autora teorētiskās un praktiskās iemaņas konkrētajā jautājumā. Pētījumu objekts šajā darbā ir starptautiskais finanšu tirgus. Pētījumu priekšmets ir finanšu instrumentu pieprasījums un piedāvājums, starptautiskā valūtas sistēma, ārējās tirdzniecības politikas veidi un maksājumu bilance.
Pirms ekonomikas pētījumu sākšanas ir jāsaprot pamatus. Ir jānoskaidro, kas ir tirgus būtība, kas ir finanšu tirgus un tikai tad nonāksim līdz starptautiskajam tirgum.
„Tirgus ir pieprasījuma un piedāvājuma tikšanas vieta, kur parādās saražotā produkta raksturojumu atbilstības pakāpe sabiedrības vajadzībai pēc tās, īstenojas dotās preces konkurētspējas salīdzinājums ar preces-konkurenta konkurētspēju.” (5)
„Finanšu tirgus ir ekonomiskās darbības joma, kur pamata prece ir nauda. Finanšu tiros nauda, kā prece, ir finanšu instruments, kas pārstāv dažādas ekonomiskās darbības jomas.”(12)
Avenas kundze savā grāmatā „Starptautiskā ekonomika” apgalvo, ka: „Ekonomisku attiecību kopumu, kas veidojas valstu starpā, sauc par starptautisko ekonomisko attiecību sistēmu. Tā aptver starptautisko tirdzniecību, kapitāla eksportu un importu, starptautiskās valūtas attiecības, kā arī darbaspēka kustību no vienas valsts otrā.” (3) Tajā laikā, kad Oļevska kungs savā grāmatā „Starptautiskā ekonomika” raksta: „Ekonomikā ļoti strauji izplatījusies jauna zinātne – starptautiskā (iternational) ekonomika. Vēl pavisam nesen, apmēram pirms simts gadiem no latīņu valodas aizgūtais vārds “internacionāls” (inter – starp + natio – tauta) biedēja bagātus ļaudis, bet nabago cilvēku sirdīs viesa cerības. [...] Starptautiskās ekonomikas izpētes priekšmets ir preču un pakalpojumu, informācijas un tehnoloģiju maiņa starp dažādu valstu tautām.
Katra valsts īsteno ekonomisko politiku, lietojot dažādus instrumentus. Par efektīvākajiem tiek uzskatīti nauda un nodokļi. Naudas kaltuves monopols (naudas emisija apgrozībā), kas tiek papildināts ar visaptverošu nodokļu aplikšanas sistēmu, ilgus gadus ļāva valstij saglabāt iekšzemes tirgus stabilitāti. Brīžos, kad valstī bija ievērojami preču un pakalpojumu eksporta un importa apjomi, stāvokli spēja saglābt protekcionisms – kā tiešs, tā apslēpts.…