Subjektīvās labklājības novērtējums Rīgas reģiona iedzīvotājiem

SECINĀJUMI
1. Labklājība, tai skaitā subjektīvā labklājība ir ārkārtīgi sarežģīts jēdziens, jo tam joprojām nav konkrēta un visaptveroša definīcija, kas padara ļoti sarežģītu tās pētīšanu, jo nav īsti skaidrs kā tā atšķiras no, piemēram, dzīves kvalitātes un laimes.
2. Lai arī šķiet, ka mūsdienās par naudu var nopirkt visu, tā diemžēl ne vienmēr ceļ indivīda subjektīvo labklājību, kas liecina par to, ka apmierinātība ar dzīvi slēpjas arī citās dzīves jomās, kas nemaz nav saistītas ar finansēm.
3. Pēdējo pārdesmit gadu laikā labklājības, tai skaitā subjektīvās labklājības popularitāte ir strauji augusi, jo tā spēj pastāstīt par situāciju valstī un sabiedrībā daudz vairāk kā, piemēram, IKP, kas arī ir iemesls tam, kādēļ gan pasaulē, gan Eiropā ir izveidojušās dažādas organizācijas, kas šos datus par labklājību vāc un analizē.
4. Labklājības monitorēšanai ir izveidoti vairāki indeksi un statistikas, kā arī ziņojumi, kas tiek publicēti ar mērķi informēt valstu vadību par to, kā cilvēki reāli jūtas dzīvojot savā valstī.
5. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, tiešām ir novērojama sakarība starp subjektīvo labklājību un ienākumiem – pieaugot ienākumiem, pieaug arī apmierinātība ar dzīvi.
6. Arī dzīves atbilstība ideālam šodien un pēc pieciem gadiem veido līdzīgu sakarību ar ienākumiem, tomēr tas nav novērojams absolūti visos gadījumos, kas atkārtoti pierāda, ka nauda nav vienīgais apmierinātības ar dzīvi stimulētājs.
7. Pētījumā tiek arī novērota sakarība starp dzīves atbilstību ideālam šodien un pēc pieciem gadiem, un vecumu - jo vecāks cilvēks paliek, jo sliktāk tiek vērtēta nākotne salīdzinājumā ar esošo dzīvi.
…