Tēmas ’’Latvijas lielākās upes’’ apguve dabaszinībās 3.klasē

Neatsveramu skaistumu Latvijas zemei dod upes. Tās mierīgi tek gar pļavām un mežiem, bet dažkārt upju rāmo tecējumu atdzīvina krāces un nelieli ūdenskritumi.
Upēm vienmēr bijusi liela nozīme cilvēku dzīvē. Gleznainos upju krastus iemīļojuši ekskursanti un tūristi. No seniem laikiem daudzas upes ir lētas enerģijas avots. Agrāk to spēks grieza ūdensdzirnavu akmeņus, bet tagad – hidroelektrostaciju turbīnas. Upes kopš seniem laikiem izmantotas kā ūdensceļi satiksmei. Vairums Latvijas lielāko apdzīvoto vietu atrodas upju krastos un tās tiek izmantotas kā ūdens apgādes avoti. Latvijas upes ir zivīm bagātas, un šo bagātību izmanto cilvēki (7, 4).
Mūsu tālākā nākotne un vides problēmas nav atdalāmas, tāpēc arī izglītības sistēmai ir jābūt saistītai ar vidi (13, 89).
Sākumskolas klašu posmā skolēni ar dažādām Latvijas dabas ainavām un parādībām iepazīstas visos mācību priekšmetos, bet it īpaši dabaszinību stundās. Viena no tēmām, ar ko skolēni iepazīstas dabaszinību stundās, ir ’’Latvijas lielākās upes’’.
Apgūstot šo tēmu, skolēni dziļāk iepazīst Latvijas ģeogrāfiju, tās tipiskāko dabas sistēmu – upi, iepazīstas ar Latvijas lielākajām upēm, mācās orientēties to ieteku un izteku atrašanās vietās Latvijā, kā arī citu valstu teritorijā. Šīs tēmas apguve nodrošina skolēnu iepazīšanos ar augiem un dzīvniekiem ūdenī un krastā, to nozīmi cilvēku dzīvē, upju nozīmi dabā un cilvēku dzīvē, bērni gūst zināšanas par upju aizsardzības pasākumiem. Šīs tēmas apguves gaitā skolēni iemācās salīdzināt dažādu ūdens tilpņu veidus, kas tām ir kopīgs un kādas likumsakarības valda šajā sistēmā, mācās izvērtēt upju priekšrocības un trūkumus, izdarīt secinājumus atbilstoši saviem uzskatiem.
Dabaszinību mācīšana sākumskolā sekmē skolēnu izpratni par vienotu pasaules redzējumu, dabas kopsakarībām.…