Ģeogrāfija ir pasaules izzināšanas zinātne. Tieši no ģeogrāfijas sākas skolēnu apkārtējās pasaules izzināšana tās zinātniskajā nozīmē, pasaules, kurā mijiedarbojas daba un sabiedrība – dabas un saimnieciskas darbības teritoriālo sistēmu sastāvā [33,3].
Mācību priekšmets „Ģeogrāfija” ietver sevī daudz dažādu tematu. Tas caurvij ekonomiku, sociālās zinības, dabaszinības, bioloģiju, ķīmiju, pat ētiku.
Ģeogrāfija vispārizglītojošās mācību programmās skolā sadalīta arī pa nosaukumiem: kontinentu ģeogrāfija, fiziskā ģeogrāfija, ekonomiskā ģeogrāfija, Latvijas ģeogrāfija, pasaules ģeogrāfija.
Temats „Pārtikas problēmas pasaulē” ir ietverts priekšmeta „Pasaules ģeogrāfija vidusskolai” saturā. Skolēni to apgūst 10. klasē. Šis temats tiek attiecināts uz pasaules saimniecisko primāro sektoru.
Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts ģeogrāfijā nosaka, ka mācību priekšmeta mērķis ir sekmēt izglītojamajiem zināšanu, prasmju apguvi par mūsdienu pasaulē notiekošajiem dabas, sociālajiem, ekonomiskajiem procesiem un to veidošanos, attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām [37].
Temats „Pārtikas problēmas pasaulē” atklājas jau paša priekšmeta mērķī, jo tā ir mūsdienu problēma, kura norisinās dabas, sociālo, ekonomisko procesu virzīta, ir atkarīga arī no šo procesu veidošanās un attīstības ģeogrāfiskajām likumsakarībām. Piemēram, bads ir gan dabas (klimata apstākļi noteiktā valstī, dabas zona, seismiskā aktivitāte noteiktā valstī), gan sociālā (cilvēku dzīves vide, dzīves apstākļi, urbanizācijas līmenis, dzīves kvalitāte) un ekonomiskā (valsts ekonomiskais stāvoklis) problēma.
Temats ir atspoguļots arī mācību priekšmeta uzdevumos, protams, ne atklāti, bet katrs no uzdevumiem ietver sevī arī prasības pēc noteiktām zināšanām, lai varētu sekmīgi apgūt doto tematu.
Ģeogrāfijas priekšmeta programmā norādīts, ka mācību priekšmeta uzdevumi ir:
1. Padziļināt zināšanas un izpratni par pasaules reģionu demogrāfisko un sociālo procesu veidošanos, attīstību, izvērtējot un apzinoties to daudzveidības cēloņsakarības.
2. Pilnveidot spējas analizēt teorijas, notikumus, sabiedrības un dabas vides mijiedarbībā radītās problēmas un vērtēt ģeogrāfijas zinātnes nozīmi globālā un reģionālā mēroga pētījumos.
3. Mācīties izprast dabas resursu ģeogrāfiskā izvietojuma likumsakarības, novērtējot resursu ietekmi reģiona un valsts sociālo procesu un saimnieciskās darbības veidu attīstībā.
4. Pilnveidot praktiskās, pētnieciskās un radošās darbības prasmes ģeogrāfijā, izmantojot dažādus informācijas avotus un daudzveidīgus metodiskos paņēmienus un metodes [36].
Aplūkojot ģeogrāfijas priekšmeta programmas uzdevumus, var konstatēt, ka temata „Pārtikas problēmas pasaulē” aktualitāte iekļaujas minēto uzdevumu kontekstā. Izpildot mācību priekšmeta programmas pirmo uzdevumu, skolēni varēs izsecināt, kuras valstis var apdraudēt pārtikas problēmas. Piemēram, iepazīstoties ar valsts demogrāfiskiem un sociālajiem procesiem, skolēni varēs izvērtēt, kurās valstīs sociālās attiecības var veicināt tādas problēmas rašanos kā pārtikas trūkuma dēļ izsauktos nemierus. Uzdevums arī saistīts ar doto tematu, jo demogrāfiskais stāvoklis un ekonomiskās attiecības mūsdienās cieši saistās ar pārtikas problēmām. Ļoti raksturīga un zīmīga ir ekonomiskā situācija pat mūsu valstī - samazinās algas, bērnu pabalsti. Šādās valstīs noteikti ar laiku rādīsies tādas pārtikas problēmas kā pārtikas nemieri un bads. Tāpēc ļoti svarīgi skolēniem iegūt zināšanas par sociālajiem un ekonomiskajiem procesiem. Otrā uzdevuma ietvaros temats atklāts labāk, jo pārtikas problēmas ir nesaraujami saistītas ar cilvēka un dabas mijiedarbību. Skolēni varēs analizēt dažādu zinātnieku teorijas, agrākos un mūsdienu notikumus. Varēs atklāt, ka cilvēks un daba sekmē problēmas rašanos. Te būtu jārunā par lauksaimniecību, zemkopību, zvejniecību, dabas katastrofām, cilvēku rādītām katastrofām reģionālā un globālā mērogā. Trešā uzdevuma ietvaros skolēni izpratīs, kurās valstīs dabas resursi ir atbilstoši pārtikas ražošanai un kuras valstis nav apgādātas ar dabas resursiem. Ceturtajam uzdevumam ir vairāk kopīga ar citiem mācību priekšmetiem, bet temata „Pārtikas problēmas pasaulē” ietvaros skolēni var izpētīt savas tuvākās apkārtnes iespējas apgādāt cilvēkus ar pārtiku, pielietot tādas metodes kā aptauja, novērojums, pētnieciskais darbs, izmantojot gan savu pašu pieredzi, gan dažādus informācijas avotus un citu cilvēku zināšanas un sniegto informāciju.
Izvērtējot mācību priekšmeta standartā ietverto obligāto saturu, tematu „Pārtikas problēmas pasaulē” varētu ietvert tādās satura daļās kā:
1. pasaules valstu klasifikācija un tipoloģija;
2. mūsdienu pasaulē notiekošie ekonomiskie, sociālie un politiskie procesi;
3. iedzīvotāju skaits un tā dinamika reģionos, valstīs;
4. zemeslodes apdzīvotība, apdzīvojuma veidi;
5. mūsdienu pasaules saimniecības sistēma un organizēšanās pamatprincipi;
6. primārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;
7. sekundārais saimniecības sektors. Nozares, to struktūra, resursi un ģeogrāfiskais izvietojums;
8. dabas katastrofas un cilvēku darbības izraisītās nelaimes.…
