Kopsavilkums
Tiesību normu sastāvdaļas nevar izdzīvot viena bez otras. Dispozīcija nevar būt bez hipotēzes, un bez sankcijas. Šie tiesību struktūras elementi ir savstarpēji saistīti un papildina cits citu. Laika gaitā tiesību normas struktūra mainījās un mainās. Tā attīstās uz labo pusi, kļūst vairāk sastrukturēta.
Bet, rakstot studiju darbu, izpētot visus rakstītos avotus, autors atklāja vienu lietu – tiesību normu skaidrojums kļūst sarežģītāks, to definīcijas kļūst sarežģītākas. Tiek lietoti termini, kas ir sarežģīti, terminu un jēdzienu pamazām kļūst vairāk un vairāk. Pamazām, tas viss tiek izskaidrots, salikts pa tematiem. Cerams, ka šo problēmu nākotnē izrisinās.
Šai problēmai varētu būt tāds risinājums: nesarežģīt tiesību teorijas jēdzienu ar pārāk daudz svešajiem terminiem, mēģinot tos aizvietot ar terminiem latviešu valodā un samazinot to skaitu. Tas ir iespējams, ja neaizņemas pārāk daudz svešo terminu, vai vismaz izdomāt to iztulkojumu latviešu valodā.
Vēl ir tāda problēma, ka normu pretrunīgums. Ir iespējami gadījumi, kad tiesību normas nesaskan, nesaskan to detaļas un tāpēc rodas sarežģījumi ar to piemērošanu. Šādos gadījumos mēs varam problēmu risināt, vadoties pēc normas vecuma kritērijiem. Kā zināms, kad pretrunā ir jaunāka un vecāka tiesību norma, tad piemēro vecāko, jo tā ir vairāk fundamentāli nostiprinājusies tiesību normu sistēmā, kļuvusi par tādu, kas laika gaitā tikusi izstrādāta, pārveidota un pareizi interpretēta. Vecāka tiesību norma ir „pareizāka”, to ir veidojuši cilvēki ar pieredzi.
…